Vidzemes lauku krogi. Rīgas – Cēsu lielceļš. Posms Cēsis – Sigulda. Fotofiksācija un apraksti

Projekts ir turpinājums iesniedzēja 2021. gadā uzsāktajam un sistemātiski turpinātajam Latvijas vēsturisko krogu kataloga veidošanas darbam, kā ietvaros, īstenojot 5 VKKF un Vidzemes kultūras programmas atbalstītus projektus, kā arī piesaistot ziedotāju līdzekļus, Vidzemē apsekoti, dokumentēti un izpētīti vairāk nekā 120 vēsturiskie krogi (visā Latvijā kopā 186). Sagatavotie šo krogu vēstures apraksti ir pieejami šeit:

https://www.historia.lv/karte/vieta/celi-un-robezas-890/vieta/krogi-925

Projekta ietvaros, pievēršoties līdz šim mazāk pētītai, jau no viduslaikiem pastāvošai, gar Gauju vedošai Rīgas – Cēsu – Tērbatas satiksmes, tirdzniecības un kara ceļa trasei, tiks: 1) lokalizētas, apsekotas un fotodokumentētas līdz mūsdienām dabā saglabājušās šī ceļa posma Cēsis – Sigulda vēsturisko krogu ēkas, zudušo krogu vietas (9 krogi un krogu vietas) un to apkārtnes kultūrvēsturiskā ainava (īpašu uzmanību pievēršot ceļa autentiskajiem posmiem, iespējamajām seno tiltu un uzdambējumu vietām); 2) apkopotas avotu un literatūras ziņas, attēli, kartes un citi materiāli atmiņas institūciju krātuvēs un privātās kolekcijās; 3) apzināti teicēji un, kur iespējams, vākti ar pētāmajiem krogiem saistīti, vietējo iedzīvotāju vidū vēl zināmie nostāsti un vietvārdi; 4) sastādīti krogu apraksti, kuri tiks publicēti Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvē un novadpētniecības platformā Historia.lv, papildinot Latvijas vēsturisko krogu kataloga Vidzemes sadaļu; 5) sarīkots noslēguma pasākums Cēsīs vai Siguldā, iepazīstinot interesentus ar projekta rezultātiem.

Rīgas – Cēsu senais lielceļš ir daļa no jau 12. gadsimtā pastāvošā Rīgas – Tērbatas – Pleskavas tirdzniecības ceļa Gaujas kreisā krasta trases, kura, nodaloties pirms Iļķenes pārceltuves, veda līdz Cēsīm un tad tālāk uz Trikātu, pēc kuras pagriezās uz ziemeļiem un šķērsoja Gauju, lai aiz Strenčiem savienotos ar labā krasta trasi. Gadsimtu gaitā nezūdošo ceļa nozīmi apliecina tā iekļaušana 1671. gadā publicētajā Zviedru Vidzemes latviešu daļas 7 galveno ceļu sarakstā. Neiztrūkstoša ceļa daļa ir krogi – ceļinieku atpūtas un nakstmāju vietas.

Ceļa intensīva lietošana turpinājās līdz pat 19. gadsimta vidum, kad tika pabeigta Rīgas – Pleskavas (mūsdienās – Vidzemes) šosejas būvniecība. Pēc tam, tranzīta satiksmei novirzoties uz jauno šoseju, lielceļš no līdzšinējās maģistrālās artērijas pārvērtās par nomaļu vietējas nozīmes ceļu, daļa no kura posmiem jau iepriekš bija zuduši taisnošanas rezultātā.

Līdz ar ceļiniekiem pazuda arī tagad jau vecā ceļa krogu ienākumi un tie, viens pēc otra, tika slēgti. 1910. gados no kādreizējiem 9 vairs darbojas tikai 2 krogi. Pilnībā vai daļēji līdz 21. gadsimtam zudušas arī lielākā daļa krogu ēku. Taču ir palikusi ceļa trase ar tās ainavu un saglabātajos vēstures avotos ierakstītās liecības, kuras atrodot, vismaz daļēji varam pavērt pagātnes priekškaru un rekonstruēt kadreiz mutuļojušās dzīves ainas, veidojot izpratni par mūsu priekšteču ikdienu, priekiem un bēdām, sniedzot priekšstatu par attiecīgo krogu nozīmi sava laika sabiedrībās, ar tiem saistītiem saimnieciskās, politiskās vēstures un kultūras procesiem.

Projekta mērķi:
1) Saglabāt Vidzemes kultūrvēsturisko telpu veidojošā kultūras mantojuma daudzveidību; 2) Veidot izpratni un radīt plašāku interesi par krogiem kā kultūrvēstures un arhitektūras pieminekļiem; veicināt vēl pastāvošo krogus celtņu saglabāšanu, revitalizāciju; vēsturisko krogus ēku un krogu vietu izmantošanu novadpētniecībā/lokālās vēstures izpētē un popularizācijā, izziņas un kultūras tūrismā; 3) Turpināt veidot Vidzemes sadaļu topošajā Latvijas vēsturisko krogu katalogā.

1) Apzināt un apkopot atmiņas institūciju krātuvēs, privātos arhīvos un kolekcijās rakstisko un kartogrāfisko avotu ziņas, materiālus un literatūru par Rīgas – Cēsu senā ceļa posma Cēsis – Sigulda vēsturiskajiem krogiem;
2) Ekspedīcijās apsekot, lokalizēt un dokumentēt (veicot fotofiksāciju (zemes un aerofotografēšana) un pēc iespējas vācot ziņas no vietējiem iedzīvotājiem) līdz mūsdienām dabā saglabājušās krogus ēkas, zudušo krogu
vietas un to apkārtnes kultūrvēsturisko ainavu (9 krogi);
3) Apkopot un apstrādāt iegūtās ziņas, apstrādāt attēlus;
4) Sastādīt un publicēt Historia.lv sadaļā "Vietas" ceļa posmā Cēsis – Sigulda apzināto krogu aprakstus un fotogrāfijas;
5) Informēt sabiedrību par projekta norisi, tā gaitu un rezultātiem, sarīkot noslēguma pasākumu.

Cēsu un Siguldas novada iedzīvotāji, Vidzemes reģiona un citu Latvijas vietu novadpētnieki, kultūrvēsturiskā mantojuma un ainavas apzinātāji, pētnieki un popularizētāji, vēstures, kultūras un ģeogrāfijas skolotāji, pasniedzēji, attiecīgo nozaru studenti, Vidzemes tūrisma organizatori un popularizētāji.
Mērķauditoriju plānots sasniegt, izmantojot iesniedzēja sociālos tīklus, mājaslapu, izsūtot relīzes, personīgi informējot un sarīkojot projekta noslēguma pasākumu.

Projekta rezultātā, papildinot Latvijas vēsturisko krogu kataloga Vidzemes sadaļu, tiks apzināti, apsekoti, fotodokumentēti 9 senā Rīgas-Cēsu lielceļa posma Cēsis - Sigulda vēsturiskie krogi, tādējādi fiksējot un saglabājot nākamībai šībrīža krogus ēku (krogus vietu, kur ēkas vairs nepastāv vai ir drupās) stāvokli, apkopojot un popularizējot vēsturiskās ziņas par šiem krogiem kā nozīmīgiem kultūras un vēstures pieminekļiem, veicinot to saglabāšanu un izmantošanu novadpētniecībā, kultūras un izziņas tūrismā. Krogu aprakstos atklātie vēstures stāsti stiprinās izpētes teritorijas (Drabešu, Līgatnes un Siguldas pagastos) vietējo iedzīvotāju identitāti un piesaisti dzimtajam novadam. Sagatavotie un publicētie apraksti un attēli būs brīvi pieejami vietnē Historia.lv kā arī tiks elektroniskā formātā nosūtīti NKMP, Cēsu muzejam un Turaidas muzejrezervātam.