Populārzinātnisko rakstu krājuma "Vecsalacas laša stāsts" sagatavošana un izdošana

Sagatavot un izdot populārzinātnisku rakstu krājumu “Vecsalacas laša stāsts”. Iecerēts izdot rakstu krājumu par Salacu kā lašupi un Vecsalacu kā vairākos gadsimtos nostiprinājušos zivju resursu bagātināšanas un aizsardzības centru Ziemeļvidzemē. Lašu pavairošanas un audzēšanas stāsts Vecsalacā aizsākās jau 1892. gadā, kad zivkopis Alvins Kiršs izveidoja pirmo lašu perinātavu, ko 1922. gadā pārņēma Augusts Pūsilds. Viņa mazdēls Aigars Pūsilds ir cienījams amata turpinātājs, ilgus gadus strādājot par Salacas un Rīgas līča zivju resursu inspektoru. Caur šo dzimtas stāstu mēs vēsturiski nonākam līdz mūsdienās aktīvi darbojušamies biedrībai “Salackrasti” un “Lašleju” mājas vietai  Salacas lašu ataudzēšanā. Vecsalacai neapšaubāmi ir būtiska loma makšķerēšanas sporta attīstībā. Pētnieces Dr.art., Mg.sc.soc. Ieva Pauloviča (LBTU) un Ph. D., M.sc.soc. Kristīne Zaļuma (LNB) aplūkos Vecsalacas muižu (16. – 20. gs.)  un barona fon Ferzena izveidoto Jūras muzeju (18. gs. otrā puse), savukārt Salacgrīvas muzeja direktore Ieva Zilvere izpētījusi tēlnieka Gustava Šķiltera (1874 – 1954) saikni ar Vecsalacu. Tur 20. gs. 20. – 30. gados aktīvi darbojusies Saviesīgā biedrība, bijis savs simfoniskais orķestris un koris. Rakstu krājums domāts plašam lasītāju lokam, visiem, kurus interesē Latvijas zivkopības vēsture un Vecsalaca kā tautsaimniecības un kultūras centrs.

Biedrība “Jāņa Lapsas piemiņas biedrība”, īstenojot statūtos un darbības mērķos paredzēto rakstnieka un publicista Jāņa Lapsas (1930 – 2006) piemiņas saglabāšanu, turpinot viņa iesākto Latvijas zvejniecības un zivkopības vēstures aprakstīšanu un dokumentēšanu, gatavojas sagatavot un izdot populārzinātnisku rakstu krājumu “Vecsalacas laša stāsts” par šīs vietas lomu dabīgo lašu krājumu ataudzēšanā un saglabāšanā. Raksta autori caur tautsaimniecības prizmu aicina paskatīties uz Vecsalacu kā nozīmīgu vietu arī Ziemeļvidzemes kultūrvēsturē – te bijis pirmais Jūras muzejs Baltijas telpā, vietējās Saviesīgās biedrības koris un simfoniskais orķestris. Vecsalaca jau otro gadsimtu ir lašu ataudzēšanas, makšķerēšanas un zivju aizsardzības centrs. Caur dzimtu stāstiem tiks atklāta konkrētu personību loma un ieguldījums šodienas “laša stāstā”. Rakstus papildinās vēsturiskas fotogrāfijas un Johana Kristofa Broces (1742 – 1823) zīmējumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma.

Populārzinātnisku rakstu krājums par Vecsalacu tiek sagatavots publicēšanai, veicot aprakstu teksta korektūru, īsināšanu un vēsturisko tekstu digitalizāciju. Vēsturiskās fotogrāfijas tiek apstrādātas un sagatavotas publicēšanai. Teksts un ilustratīvais materiāls tiek sagatavots maketam un poligrāfijai. Krājuma galvenā vērtība – atklāt mūsdienu sabiedrībai Vecsalacas vietu un lomu Latvijas zivkopībā, kultūras vēsturē un makšķerēšanas sporta attīstībā. Grāmatas pamatauditorija – zvejas un makšķerēšanas entuziasti, zivkopības vēstures pētnieki, apkaimju iedzīvotāji, novadpētnieki, skolu jaunatne, studenti, it īpaši Jelgavas LBTU    un RTU  Latvijas jūras akadēmijā un Liepājas Jūrniecības koledžas audzēkņi.

Grāmatas pamatauditorija – zvejas un makšķerēšanas entuziasti, zivkopības vēstures pētnieki, apkaimju iedzīvotāji, novadpētnieki, skolu jaunatne, studenti, it īpaši Jelgavas LBTU un RTU Latvijas jūras akadēmijā un Liepājas Jūrniecības koledžas audzēkņi.

500 eksemplāru lielā metienā tiks pirmo reizi izdota populārzinātniska brošūra biedrības jaunajā inovatīvajā ilgtspējīgā projektā "Vidzemes vēstures stāsti" par pirmo zivju audzētavu uz Salacas. Vecsalaca ir arī nozīmīga Vidzemes kultūrvieta Lībiskajā telpā. Rakstu krājuma autori pirmo reizi aplūko un analizē Vecsalacu Vidzemes tautsaimnieciskajā un kultūras telpā. Biedrības īstenotais projekts nav ar komerciālu mērķi, grāmatas tiks popularizētas un pasniegtas Vidzemes bibliotēkās un pagasta kultūras centros. Izdevums īpaši domāts skolu jaunatnei, veicinot zaļo domāšanu un Salacas kā Vidzemes lašupes popularizēšanu.