Griežamdejas

Projekts tapis kā turpinājums sekmīgi realizētajam projektam "Danču meistarklases Vidzemē", kurš notika 2025.gada rudenī. Vissekmīgāk un plašāk nodarbības tika apmeklētas Cēsīs, Madonā un Valmierā, tādēļ šajā projektā izvēlājāmies šīs 3 pilsētas.

Šoreiz uzsvars tiks likts uz deju apguvi, kuras folkloras arhīvos pieminētas bieži - polka, valsis, eilenders un polka-mazurka -, taču danču vakaros šobrīd tiek dejotas ļoti reti. Tajās būtiska loma ir griešanās kustībai, vadīšanai un sekošanai, tāpēc šīm dejām tiek piedāvāts jauns nosaukums - Griežamdejas. Uz meistarklasēm tiks aicināti gan deju kopienas pārstāvji, gan interesenti, lai kopīgi iesildītos,veiktu uzdevumus, kas attīsta griešanos, vadīšanu un sekošanu, kā arī apgūtu iepriekš minēto deju pamatsoļus un dažas variācijas.

Folkloras arhīvos ir ļoti daudz pierakstītu melodiju, kā arī sastopami dažādi apraksti tam, kā šīs dejas tika dejotas, kā arī par deju variācijām un uzsvariem. Meistarklasēs tiks spēlēta mūzika no Vidzemes folkloras vācēju Voldemāra Stelberga un Jāņa Živitera kolekcijām. Vietējiem muzikantiem atstāsim arī izmantotos nošu materiālus, lai tos apgūtu un varētu izmantot turpmākajos danču vakaros un pasākumos.

Ar šī projekta palīdzību vēlamies dažādot repertuāru danču vakaros, uzlabot dejotāju prasmes un zināšanas par šīm dejām, veicināt aktīvāku un kultūras izpratnē balstītu dzīvesveidu, popularizēt Vidzemes melodiju un  horeogrāfisko mantojumu.

Lai arī šobrīd danču vakari Vidzemē ir ļoti populāri, deju repertuārs ir ļoti vienveidīgs, tiek dejotas dažādas secību dejas ar fiksētu horeogrāfiju un melodiju, daudzas no kurām ir pavisam nesen pārņemtas no citām zemēm, citas pat vispār izdomātas no jauna. Taču folkloras ekspedīcijās ir atrodami daudzi ieraksti par polku, valšu, eilenderu un polku mazurku dejošanu un spēlēšanu. Pierakstītas ļoti daudzas skaistas melodijas, bet danču vakaros reti tiek spēlētas šīs dejas un, ja tiek, tad vien retais pāris dejo, jo, ļoti bieži, dejotāju vairākums tās neprot.

Minēto iemeslu dēļ, šādas nodarbības palīdzētu dejotājiem iemācīties labāk griezties, vadīt un sekot - trīs pamatprasmes, kas nepieciešamas šajās dejās. Galvenais mērķis ir apgūt pareizās tehnikas, lai dejas ir patīkamas un nenogurdinošas, kā arī dot iespēju nodarbību apmeklētājiem uzdot jautājumus, izmēģināt citas deju tehnikas - darbības, kas danču vakaros parasti netiek veiktas.  

Īpaša uzmanība tiks pievērsta polkai-mazurkai (tripiņpolka, triciņpolka), kura ir gandrīz izzudusi no danču vakaru repertuāra. Deju skolotāji polku-mazurku ir apguvuši no arhīvu video materiāliem, kuros to dejo Alūksnes puses dejotāji, un, kad vien ir iepēja, cenšas šo deju praktizēt.

Kopš danču atjaunošanas kustības sākuma, polka, valsis, eilenders un polka-mazurka danču vakaros bieži tiek ignorētas. Tam ir dažādi iemesli, bet, tā rezultātā, šo deju pratēju ir maz. Reizēm muzikanti danču vakarā nospēlē vienu polku vai valsi, bet, bieži vien, tikai daži pāri iesaistās dejā. Tiek pieļautas dažas vienkāršas, bet būtiskas kļūdas, piemēram, polkā izmanto tikai no skatuves dejām nākušās galoppolkas soļus vai lieto pārlieku lielus soļus, nevajadzīgi šūpojot augumu, kas dejošanu padara ļoti nogurdinošu.

Projekta ilgtermiņa mērķis ir uzlabot folkloras deju kopienas saikni ar vēsturiski infomētu latviešu deju mūzikas repertuāru. Ja dejotāji pratīs un vēlēsies dejot šīs griežamdejas, tad muzicējošām grupām būs vairāk iespēju tās spēlēt un veidot jaunas programmas, balstoties uz lokālu vai individuālu muzikantu mantojumu un iesaistot savas kopienas dejotājus. Savukārt, ja muzikantiem aktīvā repertuārā būs vairāk tradicionālu melodiju, tad ir lielāka varbūtība, ka izvēlēsies spēlēt tās, nevis nesen aizgūtas vai dažas vispopulārākās melodijas.

1) izrunāt, saskaņot meistarklases saturu, gaitu un repertuāru meistarklašu vadītājiem ar muzikantu, 2) saskaņot laikus ar danču organizatoriem Cēsīs, Valmierā, Madonā, 3) sociālajos tīklos izziņot meistarklašu datumus, 4) novadīt pirmo deju meistarklasi, veikt atgriezenisko saiti, uzklausīt ieteikumus nākošajām deju meistarklasēm, 5) padalīties sociālajos tīklos ar gūtajām atziņam, izcelt vietējo Vidzemes horeogrāfisko mantojumu, 6) novadīt atlikušās deju meistarklases, 7) uzrakstīt atskaiti.

Plānojam, ka katrā nodarbībā būs gan regulārie danču pasākumu apmeklētāji (20- 30 dalībnieki), gan jauni interesenti (10-20 dalībnieki). Trīs nodarbībās kopumā 90 - 150 dalībnieki. Šīs mērķauditorijas plānots sasniegt, izmantojot iesaistīto biedrību, grupu, rīkotāju sociālos tīklus, Whatsapp grupu “Folkloras pasākumi, danči, dančukrātuves jaunumi’, izvietojot plakātus pie kultūras namiem. Cēsu danču rīkotāja ir arī NVO "KasTe" vadītāja un "Ģikšu danču nakts" organizatore.

1) Sagatavotas, noorganizētas un novadītas 3 kvalitatīvas deju meistarklases ar 2 pieredzējušiem deju pasniedzējiem un danču muzikantu; 2) pētīts un popularizēts Vidzemes horeogrāfiskais mantojums un folkloras arhīvos atrodamās Voldemāra Stelberga un Jāņa Živitera pierakstītās deju melodijas; 3) izglītota, stiprināta un paplašināta vietējā danču kopiena Cēsīs, Valmierā un Madonā; 4) veicināta esošo dejotāju izaugsme, uzlabota sava un partnera ķermeņu kustību koordinācija un prasmes, komunikācija telpā ar citiem dejotājiem un muzikantiem; 5) uzlabotas griešanās, vadīšanas un sekošanas prasmes, kuras nav tik būtiskas dančos, kurus spēlē regulārajos danču vakaros ; 6) ar nodarbību palīdzību dota droša un atbalstoša vide, lai esošajai kopienai pievienotos jauni dejotāji, nodrošinot kopienas ilgtspēju un izaugsmi; 7) veicot publicitāti sociālajos tīkos, izglītota arī tā sabiedrības daļa, kura netika klātienē uz nodarbībām; 8) paplašināts esošo danču vakaru repertuārs ar jaunām, retāk spēlētām Vidzemē pierakstītām dejām; 9) veicināta vietējās kopienas piederības sajūta, vēlme turpināt pētīt sava novada garamantas; 10) ieviests jauns termins - griežamdejas -, lai ar to apzīmētu polku, valsi, eilenderu un polku-mazurku.