Ieviņas Cēsīs

"Ieviņas Cēsīs" koncerts un dejas būs otrais šāda veida notikums Cēsīs mākslas telpā "Mala". 2026.gada marta sākumā notika pirmais pasākums, kurā skatītāji  dziedāja līdzi brašajam "Ieviņu" ansamblim, ieklausījās neparastajos vecmeistara Valtera Reiznieka stāstos un nedzirdētajās melodijas un aizrautīgi dejoja pie "Kaktu balles muzikantu" brīnišķīgās mūzikas

Projekta mērķis ir stiprināt un popularizēt Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) elementa "Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija" spēlmaņus un interesentus. Ieviņa tipa ermoņikas jeb ieviņas ir Vidzemei raksturīgs ermoņiku (jeb harmoniku) veids, kas 20. gadsimta pirmajā pusē bija neiztrūkstošs mūzikas instruments viesībās un dančos. Pagājuši gandrīz 10 gadi kopš šīs elementa iekļaušanas NKM sarakstā, spēlmaņu un meistaru ir kļuvis vairāk, spēles tradīcija kļūst dzīvāka, taču šāda veida regulāri koncertdanči vēl vairāk stiprinātu ieviņu popularitāti un sadzīvisko spēli kāda tā bija agrāk.

Ieviņu spēlēšanas tradīcija ir cieši saistīta ar tradicionālo deju un dziesmu repertuāra pārzināšanu. Ieviņu repertuārs ir ļoti dažāds, tas piesaista dažādas kopienas, gan dejotājus ar polkām, valšiem, eilenderiem, gan dziedātājus ar ziņģēm un tautasdziesmām. Muzikanti labprāt arī dalās stāstos par instrumenta un repertuāra apguvi, spēj izvēlēties situācijai atbilstošu materiālu un spēt ar savu izpildījumu emocionāli un izglītojoši bagātināt auditoriju.

Šoreiz koncertam izvēlēti šādi muzikālie sastāvi - "Ieviņu ansamblis", kurā jaunie spēlmaņi sadarbojas ar pieredzes bagātajiem, "Brička", kura šobrīd visaktīvāk popularizē ieviņa ermoņiku savos koncertos un pasākumos un Andris Rutkovskis, cēsinieks, kurš instrumentu apguvis pašmācības ceļā.

Lai arī ieviņu spēlmaņu Latvijā ir kļuvis vairāk kopš 2017.gada, kad ieviņu būvniecība un spēles prasmes tika iekļautas Nemateriālajā kultūras mantojuma sarakstā, tomēr pasākumi ar šo Vidzemei unikālo instrumentu aizvien ir maz. Šobrīd tiek rīkots ieviņu saiets vienreiz gadā un daži individuāli spēlmaņi iekļauj ieviņas savās koncertprogrammās. 

Pēc pirmā koncerta "Ieviņas Cēsīs" muzikanti, klausītāji un dejotāji atzinīgi izteicās un dzima ideja vienreizējo notikumu padarīt par tradīciju, veidojot koncertu un dejas divreiz gadā - rudenī un pavasarī ar dažādu ieviņu spēlmaņu sastāvu dalību. Projekta mērķis ir stiprināt Vidzemes unikālās ieviņa ermoņiku saspēles tradīcijas, kā arī deju un dziesmu repertuāru. Svarīgi, lai šī saspēlē notiktu pēc iespējas neformālāk, ar skatītāju iesaisti, līdzu dziedāšanu un dejošanu

Ieviņu spēlēšanas tradīcija ir cieši saistīta ar tradicionālo deju un dziesmu repertuāra pārzināšanu. Muzikantiem ir iespēja radīt reti sastopamu vakaru, kurā iespējams gan klausītājiem izdziedāties, gan dejotājiem izdejoties. Muzikanti labprāt stāsta par savu unikālo instrumentu, tā apguvi, repertuāra mantošanu, pievienojot vakaram izzinošu noskaņu.

Ar ieviņa ermoņiku repertuāra izmantošanu, danču kopienā arvien vairāk tiktu ievestas agrāk Vidzemē sastopamās dejas - eilenderi, polkas mazurkas (triciņpolkas). 

Apzināti tiks izcelti šie muzikālie sastāvi: 1)"Ieviņu ansamblis" sastāv no dažādu paaudžu spēlmaņiem-vidzemniekiem, taču unikālais ir tas, ka visiem ir sol mažora ieviņas, kas ļauj vēl vairāk izrādīt instrumenta vareno skanējumu. Šāda orķestru tradīcija vairāk sastopama Igaunijā, taču šobrīd tas notiek arī Latvijā. Agrāk katras ieviņas bija citā tonalitātē; 2) Andris Rutkovskis - multiinstrumentālists, ieviņu visbiežāk spēlē solo, apguvis pašmācības ceļā. Ieviņu saietos izceļas ar lieliskām solo programmām, vasarās ieviņas spēlē arī Cēsīs Rožu laukumā, tādējādi popularizējot tās Latvijas un ārvalstu viesiem; 3) Kapelas "Brička" muzikanti arī darbojas biedrībā "Ķekavas muzikanti" un kopš 2017.gada rūpējas par šī NKM elementa  popularizēšanu, ik gadu rīkojot ieviņa spēlmaņu saietus, visaktīvāk popularizē ieviņu savos koncertos un pasākumos, rūpīgi pētījuši arhīvos pierakstīto repertuāru, kuru agrāk spēlēja ieviņa ermoņiku spēlmaņi Vidzemē.

Uzdevumi: 1) vienoties ar muzikantiem par dalību projektā; 2) vienoties ar Mākslas telpu "Mala"; 3) uzrakstīt projektu ; 4) savlaicīgi izziņot koncerta datumu, publicējot ar tēmu saistītajos sociālajos tīklos 5) publicēt foto vai video un nelielu aprakstu par katru muzicējošo sastāvu 6) pirms koncerta sazināties ar visiem muzikantiem, uzklausīt un atrisināt jautājumus 7) aizvadīt kvalitatīvu, skanīgu ieviņu koncertu; 8) izveidot atskatu par koncertu sociālajos tīklos ; 9) uzrakstīt atskaiti par koncertu

Mērķauditorija ir paši ieviņa ermoņiku spēlmaņi, tradicionālās instrumentālās mūzikas cienītāji, minēto kapelu atbalstītāji, kā arī danču kopienas dejotāji un Cēsu iedzīvotāji. Mērķauditorija tiks sasniegta ar līdzekļiem, kuri minētu publicitātes sadaļā.

Projekta rezultātā vismaz 9 mūziķi būs sagatavojuši kvalitatīvas koncertprogrammas, lai popularizētu ieviņa tipa ermoņikas spēli un repertuāru. Pieaugot pieprasījumam pēc šādiem koncertiem, vairāk dažādosies repertuārs, tiks apgūti aizvien jauni arhīvu materiāli. Koncerti un pasākumi motivē nostiprināt esošo materiālu un meklēt jaunas melodijas.  Pieaugot jauno spēlmaņu prasmēm tiks pārmantotas vecmeistaru zināšanas un viņiem - gandarījums par tradīcijas tālāk nodošanu.

Pēc koncerta vismaz 50 klausītāji, dziedātāji, dejotāji būs iepazinušies vai  apzināti izvēlējušies piedalīties pasākumā, kurā skan Vidzemē unikālās ieviņa ermoņikas, to repertuārs un stāsti.

Deju kopiena tiks papildināti ar agrāk Vidzemē folkloras ekspedīcijās piefiksētam dejām un melodijām - eilenderiem, polkām mazurkām, kā arī polkām un valšiem.  Mūsdienās folkloras deju entuziastu vidē šīs dejas dejo un spēlē ļoti reti - tās vietā tiek dejotas dažādas secību dejas ar fiksētu horeogrāfiju un melodiju, daudzas no kurām ir pavisam nesen pārņemtas no citām zemēm, citas pat vispār izdomātas no jauna. Ieviņa ermoņiku spēlmaņu repertuārs būtu ļoti vērtīgs pienesums deju kopienai, kura aktīvi pulcējas danču vakariem Cēsīs, Valmierā, u.c pilsētās.

Pēc koncertiem, notiekot neformālām sarunām, iespējams, būs jauni interesenti, kuri tiks iedvesmoti, lai apgūtu ieviņa ermoņiku, kā arī jaunas iespējas ieviņa ermoņiku spēlmaņiem spēlēt koncertos, mājas ballītes.

Koncerta rīkotāji un dalībnieki cer, ka pēc šī otrā koncerta "Ieviņas Cēsīs", šis notikums kļūs par tradīciju, kas regulāri pulcēs ieviņa spēlmaņus Cēsīs.