Zentas Mauriņas rezidence un laikmetīgās mākslas darbnīcas. Pietura Valmiera

2025.gadā COLORIZE iesāka projektu "Laikmetīgā māksla un iekļaušana" Dienvidkurzemē, kura mērķis bija veidot laikmetīgās mākslas darbnīcas un sarunas ar dažādu jomu mūsdienu māksliniecēm, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti iesaisti kultūras dzīvē. Projekta laikā tika iesaistīti vairāk kā 100 cilvēki ar un bez invaliditātes un lielākā daļa no viņiem laikmetīgo mākslu piedzīvoja pirmoreiz, turklāt ciešā saskarsmē ar māksliniecēm. Projekts ticis nominēts arī Vizuālās mākslas balvai un pamanīts laikmetīgās mākslas vidē. Projekta iedvesma ir Zenta Mauriņa - izcila rakstniece, kas savas dzīves laikā saskārās ar īpašiem izaicinājumiem, jo pārvietojās ratiņkrēslā. Neskatoties uz grūtībām un nepieejamo vidi, Zenta Mauriņa ne vien daudz sasniedza un ceļoja, bet vienmēr ap sevi pulcēja dažādu jomu radošas personības – rakstniekus, māksliniekus, filosofus un uzsvēra cilvēka garīgo spēku pāri visam.

Darbnīcu un sarunu laikā Dienvidkurzemē sastapāmies ar skaudro realitāti - cilvēki ar invaliditāti attālākos reģionos joprojām dzīvo visai izolēti un pilnvērtīgi nepiedalās kultūras aktivitātēs un nekad nav saskārušies ar laikmetīgo kultūru vai mākslu. Kopumā Latvijā cilvēki ar invaliditāti nav pārstāvēti profesionālajā mākslā. Tādēļ vēlamies paplašināt savas aktivitātes arī citviet Latvijā. Par cik mūsu galvenā iedvesma Zenta Mauriņa aktīvi darbojusies arī Valmieras pusē, precīzāk - Mūrmuižā, kurā arī atrodas Zentas Mauriņas piemiņas istaba. Tajā lielākoties glabājas materiāli par Mūrmuižas tautskolu, kurā Mauriņa bija lektore un šīs apkaimes iedzīvotāju izglītotāja. Vēlamies ar savām aktivitātēm doties turp un aktualizēt izcilās domātājas radošo mantojumu caur laikmetīgo mākslinieku un literātu iesaisti.

Latvijā kopumā kultūras pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti ir visai kritiska, īpaši reģionos. Ja arī reizēm cilvēki, kas ir aktīvāki dodas baudīt kultūru kā tās patērētāji, profesionālajā mākslā nav neviens mākslinieks, kas pārstāvētu invaliditātes tēmu. Lai veicinātu gan cilvēku ar invaliditāti iesaisti profesionālajā laikmetīgajā mākslā un mākslinieku vēlmi vairāk strādāt ar iekļaušanas tēmu, vēlamies organizēt virkni aktivitāšu, kas pēc mūsu pieredzes strādā ļoti labi, lai sasniegtu šo mērķi. Šīs aktivitātes paplašinās kultūras pieejamību cilvēkiem no mazākaizsargātām grupām, turklāt ļaujot tām būt aktīvām kultūras un mākslas radīšanā kopā ar atpazīstamiem māksliniekiem - Andu Lāci, Lauru Vinogradovu un Oto Holgeru Ozoliņu (viņu SC pievienoti pielikumā). Vēlamies izcelt Zentas Mauriņas radošo mantojumu no mūsdienu skatpunkta un atspoguļot viņas darbos minēto invaliditātes tēmu, tādējādi izzināt un popularizēt Vidzemes jeb precīzāk Mūrmuižas tautas skolas mantojuma daļu. Vēlamies ik gadu paplašināt mākslinieku loku, kas strādā ar nespējas un invaliditātes tēmām, kā arī sociāli iekļaujošā veidā, aktivizējot reģionu iedzīvotājus, īpaši tos, kam dažādu šķēršļu dēļ kultūra ir nepieejama. Tāpat redzam šo iekļaujošo mākslinieku rezidenci saistošu arī ārvalstu māksliniekiem, taču tuvāko divu gadu laikā ārvalstu ekspertus projekta mākslinieku atbalstam un domapmaiņai piesaistīsim tiešsaistes lekciju formātā. Vēlamies Mūmuižu aktualizēt un iezīmēt kā atkal aktīvu punktu Latvijas kultūras kartē. Vēlamies parādīt, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīga, kultūras procesu veidotājiem svarīga sabiedrības daļa, parādot  jaunus veidus, kā “sistēmas norakstītus indivīdus” caur praktisku iesaisti, regulārās mākslas darbnīcās, var iekļaut laikmetīgās mākslas koprades procesos.Kā atzīst paši cilvēki ar invaliditāti, joprojām pastāvošie sabiedrības aizspriedumi ir šķērslis aktīvi iesaistīties mākslā, ko pierāda arī nesen veiktais Kultūras ministrijas pētījums par Kultūras piekļūstamību Latvijā (2024). Tāpat viens no laikmetīgās kultūras nepieejamības aspektiem ir kvalitatīva kultūras piedāvājuma neesamība ārpus lielpilsētām un kultūras centriem, un mākslas jomu profesionāļu nepārstāvniecība reģionos.

Lai sasniegtu projekta mērķi, tiks veidota virkne aktivitāšu un COLORIZE uzdevums ir tās organizēt un popularizēt. Jūnijā paredzēta projekta sagatavošanās, līgumu noslēgšana. Jūlijā, augustā plānota rezidence Mūrmuižā, kurā dosies rakstniece Laura Vinogradova, lai pētītu materiālus, kas saistīti ar Zentu Mauriņu, veiktu sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem. Rudenī notiks tiešsaistes sarunas ar projekta māksliniekiem, kuras būs paredzētas Vidzemes kultūras darbiniekiem, lai veicinātu viņu izpratni par sociālās iekļaušanas aspektiem mākslā un nozīmi, strādājot kultūras sektorā. Sarunu laikā tiks piedāvātas arī praktiskas darbnīcas elementi, lai kultūras darbinieki apgūtu jaunas prasmes. Klātienē Mūrmuižā no augusta līdz oktobrim jau paralēli Lauras Vinogradovas rezidencei notiks vairākas darbnīcas ar vietējām cilvēku ar invaliditāti kopienām Sociālās aprūpes dienas centrā "Solis" Valmierā, dienas aprūpes centros Rūjienā, Mazsalacā, Vaidavā un Valkā. Radošo darbnīcu procesā mēs izmantojam kopradīšanas metodes un veidojam sadarbības starp māksliniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti, veicot aktīvu apmaiņu. Cilvēki ar invaliditāti vadīs nelielu nodarbību, kas balstīta rokdarbos un citās aktivitātēs, ko viņiem patīk darīt vislabāk, savukārt, kāds no māksliniekiem vadīs nodarbību viņiem. Uzdevumi:

1. Organizēt aktivitātes atbilstoši norādītajam projekta pieteikumā - tiešsaistes darbnīcas, klātienes darbnīcas ar māksliniekiem un cilvēku ar invaliditāti kopienām un rakstnieka rezidenci Mūrmuižā, Valmieras novadā.

2. Nodrošināt projekta publicitāti visa projekta laikā. Tajā skaitā dokumentēt notikumus un veidot atskatus.

3. Veicināt cilvēku ar invaliditāti aktīvu iesaisti mūsdienu māksals procesos (ne tikai kā patērētājus, bet aktīvus kultūras daļas dalībniekus).

4. Veicināt mākslinieku izpratni par iekļaušanu un raisīt viņu vēlmi strādāt ar invaliditātes tēmu savā jaunradē.

5. Pētīt Zentas Mauriņas un Mūrmuižas mantojumu, lai to pasniegtu mūsdienīgā veidā, popularizēt to.

Galvenā mērķauditorija ir cilvēki ar invaliditāti Valmieras novadā, kuri apmeklē dažādas institūcijas. Mēs jau esam izveidojuši kontaktu ar tām un viesojušies dažās klātienē. Šī projekta pamatā ir ilggadēja pieredze, kas uzrādījusi labu efektivitāti.Otrā mērķa grupa ir mākslinieki - daļa ir jau mūsu redzes lokā, bet vēlamies uzrunāt jaunus, kuri vēlētos strādāt ar iekļaušanas tēmu, lai paplašinātu interesentu loku. Kultūras darbinieki Valmieras novadā tiks sasniegti ar Kultūra pārvaldes atbalstu

Projektā plānojam iesaistīt vismaz 30 cilvēkus ar invaliditāti, vismaz 15 māksliniekus un vismaz 10 Valmieras novada kultūras darbiniekus. Projekta laikā iesaistītās puses iegūs unikālas zināšanas, kuras vēlāk varēs izmantot savā profesionālajā darbībā, lai veicinātu un uzlaboto kopīgo situāciju ar kultūras pieejamību un īpaši aktīvu dalību cilvēkiem ar invaliditāti profesionālajā mākslā. Šis būs mazs, bet ļoti nepieciešams un nozīmīgs solis, lai Valmieras novads pietuvotos iekļaujošai kultūrai un kopumā tiktu sakustināta stagnējošā situācijā Latvijā, Valmierai kļūstot par vienu no vadošajām pašvaldībām, kas par šo tēmu runā. Kopumā Zentas Mauriņas radošo rezidenci redzam kā ilgtermiņa projektu, kas turpinās arī 2027. un 2028. gadā, iekļaujot ne tikai Mūrmuižu, bet arī citas vietas pasaulē, tādējādi sasaucoties arī ar pašas Zentas Mauriņas biogrāfiju - kara dēļ viņa ir dzīvojusi ne tikai Latvijā - Grobiņā, Rīgā, uzturējusies Mūrmuižā un citviet Latvijā, bet arī Vācijā, Zviedrijā un Šveicē. Sadarbībā ar Zentas Mauriņas istabu vadītāju Maiju Rolavu Grobiņā, LNRMM pētnieci Anitu Straumi, Mūrmuižas bibliotēkas vadītāju Gundegu Lapiņu mums ir izveidots paplašināts atbalsta loks kultūras vidē ar ekspertiem, kas palīdzēs māksliniekiem un literātiem mijiedarboties ar Mauriņas rakstīto, nodrošinot radošās rezidences kvalitātes latiņu. Projekts strādā divos virzienos - auditorijas attīstības virzienā un radošās izpētes un jaunrades virzienā - mēs saredzam, ka šīs lietas ir vienlīdz svarīgas Latvijas sabiedrībai un kultūrtelpai, lai veidotu ilgtermiņa piederības sajūtu laikmetīgajai mākslai un kultūras šodienas izpausmēm, tāpat kā veidotu saikni ar vēsturisko plānu - Mauriņas idejām, humānisma pilnajiem tekstiem, kas var kalpot ne tikai kā iedvesma, bet arī kā mierinājums satraucošajā laikā, kādā dzīvojam. Novērtēsim pašvaldības atbalstu, lai varam ar šīm tēmām strādāt un veicināt to aktualizēšanu radošos, jaunos veidos, izceļoti kultūras mantojumu jaunā gaismā.