Kopsavilkums
Mūsu zemes tautas atmiņa ir bagāta stāstiem, bet daudzi no tiem pazūd, aiziet līdz ar atmiņu stāstu stāstītājiem. Dzērbene ir cieši glabājusi latviešu 1. garīgās atmodas - hernhūtiešu kustības laikā mācītās atziņas. Tāpēc te līdz mūsdienām ir saglabājušies interesanti cilvēku atmiņu pieraksti. Starp tiem Aleksandra Lorenča Vecā makšķernieka memuāri, u.c., kopumā apm.40 vecas, zaļas skolnieku burtnīcas. Pieraksti dod ieskatu par melderu ģimenes dzīves notikumiem vējdzirnavās, Dzērbenes un Auļu muižas apkaimē 19.gs. beigās. Autora rakstīšanas stils ir dzīvs un savdabīgs, stāstījums veidots kā filmas scenārijs un rosina uz radošām mākslas aktivitātēm mūsdienās.
A. Lorencs: Šo bijušo un daudzu gadu atpakaļ nodzīvoto dienu atmiņu tēlus, savās atcerēs, redzu veidojamies laikā priekš 1905.gada. Kad atmiņu lenta sāk tīties, tad uz dzīves ekrāna ieraugu sevi...
Autors stāsta par savu bērnību, par mājas dzīvi, apkārtnes ļaudīm, par viņu amatiem un darbavietām. Lasītājs iegūst daudz interesantas informācijas par makšķernieku gaitām upes krastā un Dzērbenes ezeros, par cilvēku savstarpējām attiecībām ar baronu.
Projekta ietvaros plānots sagatavot materiālu jaunai topošai grāmatai: izzināt autora biogrāfiju, pētīt aprakstītās vietas un atrast dabā rokrakstos pieminētos vietvārdus, no pierakstiem izdalīt stāstus, pārrakstīt un rediģēt, saglabājot autora valodas īpatnības.
Lai sekmētu jaunatnes iesaisti sava pagasta vēstures izzināšanā ir plānota ekspedīcija, meldera amata izzināšana un stāstu ilustrāciju veidošana ar īpaši izdomātām kopīgām interaktīvām spēlēm, atdarinot senos notikumus etīdēs un fiksējot tos ar foto, video, skicēšanu un gleznošanu dabā.
Mērķi
- saglabāt pagātnes liecības, popularizēt un stiprināt vispārnacionālas kultūras vērtības – vākt, glabāt un kopt Latvijas vēsturi, tautas tradīcijas, amatus, ieražas, u.c., to darot, pielietot savas amata prasmes;
- veidot sabiedrības izpratni ar reāliem piemēriem no apkārtnes vēstures par nemateriālo kultūras mantojumu un veicināt tā zināšanu un pārnesi, īpaši jaunajai paaudzei;
- sekmēt sava pagasta -vietas potenciāla attīstību, gūt gandarījumu par paveikto un celt vietējo iedzīvotāju pašapziņu
Uzdevumi
1.Pārrakstīt rokrakstus 40 skolnieku burtnīcas, atdalot stāstus, sakārtot pa tēmām, nodaļām;
2.Izzināt autora CV, atrast radiniekus, meklēt aprakstītās vietas, organizēt vietvārdu vākšanas talku, iesaistot vietējos cilvēkus un novadpētnieku klubu SERBEN;
3.organizēt ekspedīciju kopā ar jauniešu grupu, apzināt apkārtnes vēsturi un iepazīt meldera amatu, pārrunāt būtiskus Latvijas vēstures notikumus līdz 1905.gadam;
4.kopā ar jauniešiem veidot sajūtās balstītas interaktīvas spēles (notikumu restaurāciju) ar foto, video un skicēšanu/gleznošanu dabā;
4.savākt interesantu, savdabīgu materiālu jaunai grāmatai par notikumiem Dzērbenes un Auļu muižās, izmantot to Dzērbenes pils novadpētnieku ekspozīcijā Latvijas apceļotāju ieinteresēšanai, tūrisma attīstības veicināšanai;
5.pielietot savas prasmes un no savāktā materiāla izveidot grāmatas dizainu, ar izdalītiem stāstiem un kopā ar jauniešiem izveidotām ilustrācijām.
2.prioritāte, jo tiks fiksēts Vidzemes reģiona 19.gs.b.dzīvesveids, radīts vietējā pagasta novadpētniecības ekspozīcijas materiāls, saglabāta kultūrvide, attīstīta vietējā kopiena, notiks radoša zināšanu pārnese un popularizēšana. Daļēji arī 1.-jo tiks iesaistīti jaunieši un 4.-jo notiks radošas aktivitātes, radīts grāmatas dizains
Ieguvēji un mērķauditorija
Galvenie ieguvēji Latvijas kultūrvēstures pētnieki, interesenti, tradīciju apzinātāji, Dzērbenes pils novadpētnieku klubs SERBEN un novadpētniecības ekspozīcijas veidotāji un tās apmeklētāji, visi Dzērbenes vietējie iedzīvotāji, Latvijas apceļotāji un paši projekta realizētāji.
Paredzamie projekta rezultāti
1.tiks saglabāts un apzināts kultūrvēsturisks materiāls, laikmeta liecība, papildināts Dzērbenes pils novadpētnieku ekspozīcijas materiāls ar A.Lorenča stāstiem un 1personas CV;
2.dalībniekiem gūts ieskats kalpu un melderu dzīves norisēs Dzērbenes muižas laika dzīvē, ar piemēriem apgūta pagasta vēsture 19.gs.b.-dzīve starp 2 muižām, meklēts kopīgais un atšķirīgais;
3.notikusi jauniešu savstarpējā komunikācija, lietderīgi pavadīts laiks, iesaiste interaktīvās aktivitātēs, (vietējie+vasarnieki), apm.10-15 cilv.
4.savākts ilustratīvais materiāls topošai grāmatai - foto 30, video 1(sastāv no 10 vizualizētiem atmiņu fragmentiem), radītas skices 10, gleznojumi 10
5.pielietotas savas prasmes un izveidots jauns, novadpētniecībā balstīts radošs darbs-grāmatas dizains;
6.gūts gandarījums par paveikto, vairots vietas potenciāls un vietējo iedzīvotāju pašapziņa