ĶEKATAS STĀMERIENAS PILĪ

Stāmerienas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.5092, kura atjaunotne ir procesā: ir sakārtota pils fasāde, bet telpām iekšpusē notiek projektēšanas darbi.Gulbenes novada pašvaldība ir apstiprinājusi Stāmerienas pils darbības stratēģiju 2016-2030, kurā viens no prioritārajiem uzdevumiem-kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un pieejamība, kā arī pils vēsturei, arhitektūrai un misijai atbilstošu pakalpojumu sniegšana. Stāmerienas pils misija – Eiropas romantisma pērle. Meklējot risinājumus, kā sabiedrībai radīt interesi un izziņu un par šo unikālo objektu, kā arī atverot jaunu skatījumu uz vēsturisko laiku pirms vairāk kā 100 gadiem, radās radoša nepieciešamība radīt jaunu, uz vēsturiskiem faktiem balstītu, teātra izrādi-uzvedumu par baltvācu barona Borisa fon Volfa (1850-1917), un viņa sievas, itāliešu izcelsmes Vīnes imperatora galma kamerdziedātājas, Alises Lauras Barbi (1858-1948) dzīves dienām Stāmerienas pilī. Aktualizēt piemirsto Latvijas vēstures slāni – baltvāciešus, kurus tradicionāli uzskatām par latviešu tautas apspiedējiem. Tomēr minētais apgalvojums ir pārlieku vispārīgs, neobjektīvs – tagadnes Latvija no šiem ļaudīm ir arī daudz guvusi- visspilgtākais pierādījums ir mūsu kultūras serdene – Dziesmu svētki: to ideja atceļoja tieši caur baltvāciešiem. Izrādē-uzvedumā “Ķekatas Stāmerienas muižā” paredzam saistīt šīs sairušās saknes: izveidot versiju par muižnieku un viņu kalpotāju kopā dzīvošanu, par savstarpējo bagātināšanos. Izrādes radīšanas procesā veidot sadarbību starp  profesionāļiem un amatieriem, kopā radot īpašu, unikālu izrādi Stāmerienas pils telpās, atraktīvi iesaistot tajā arī skatītājus.

 Radīt dramaturģisku materiālu un iestudēt izrādi- uzvedumu “ĶEKATAS STĀMERIENAS PILĪ"  īpašai videi - Stāmerienas pilij, par konkrētām personībām-pils īpašnieka, baltvācu barona Borisa fon Volfa, un viņa sievas, itāliešu izcelsmes kamerdziedātājas, Alises Lauras Barbi dzīves notikumiem 19.gs.- -20.gs. mijā, kas atklāj tā laika Eiropas kultūras un sabiedriskos procesus, kā tie tiek "iepludināti" mūsu kultūrvidē. Izrādes radīšanas procesā veicinot radošo vidzemnieku sadarbību: profesionāļi-amatieri un tās izrādīšanas laikā pils telpās iesaistot arī skatītājus.

1. Uzrakstīt dramaturģijas materiālu,balstītu vēstures faktos un notikumos;

2. radīt izrādes mūzikas režiju un aktieriem sniegt vokālās nodarbības;

3. izveidot izrādes gaismu partitūru un izgaismošanu izrādei paredzētajās pils telpās;

4. radīt vietai, telpām pielāgotas  scenogrāfiskas detaļas un vēsturisko tērpu skices;

5. iestudēt izrādi ar Vidzemes amatieraktieriem no Gulbenes un Cēsu teātriem;

6. izrādīt izrādi-uzvedumu Stāmerienas pilī regulāri, vismaz mēnesī divas reizes;

7. radīt  publicitāti un piesaistīt auditoriju Stāmerienas pilij.

Primārā mērķauditorija : Vidzemes amatieraktieri no Gulbenes novada un Cēsīm
Sekundārā mērķauditorija: 1.iesaistīto aktieru ģimenes, draugi, paziņas un interesentu loks;
2. vietējā un Latvijas sabiedrība, ka interesē teātris;
3. vēstures un dzimtu interesenti;
4. tūristi

Skaitliskie rādītāji:

1. Radīta viena unikāla, uz vēsturiskās patiesības, balstīta izrāde-uzvedums;

2. Aktivizēti radošai sadarbībai vismaz 20 vidzemnieki - teātra jomas aktīvisti;

3. Izrādi-uzvedumu skatīsies, un tajā iesaistīsies, katrā izrādīšanas reizē vismaz 40 interesenti;plānojot, ka izrādi rādīs regulāri - divas reizes mēnesī - gada laikā to skatīs ~960 vidzemnieki un viesi.

Kvalitatīvie rādītāji:

1. radīta unikāla, uz vēsturiskās patiesības, konkrētai videi,  izrāde-uzvedums ar skatītāju iesaisti, kas piedāvās Vidzemes kultūrtelpai radošu, nebijušu teātra  jaundarbu;

2. veicināta sadarbība starp teātra mākslas profesionāliem un amatieriem - jaunu zināšanu un prasmju apgūšanai, pieredzes apmaiņai un jauniem savstarpējiem kontaktiem profesionālai un personīgajai izaugsmei;

3. veidota izpratne par Eiropas kultūru un dzīvesveidu, ka tiešā veidā ietekmējusi arī latviešu kultūras tradīcijas; vēstures popularizēšanu un dzīvotspēju mūsdienu pasaulē;

4.radīta iespēja sajust un būt Stāmerienas pilī vēl tās vēsturiskajā iekštelpu veidolā (kur redzami nospiedumi no tās būvniecības 1908. gadā, pārdzīvotā pirmā un otrajā pasaules karā, Padomju laika dzīves un LV neatkarības gadu nomnieka), jo pēc pāris gadiem, sākoties iekštelpu restaurācijai/renovācijai, tas zudīs;

5.aktualizēta savstarpējās sadarbības nepieciešamība pēctecības un loģiskas procesu attīstības nodrošināšanai;

6.celta vidzemniekos pašapziņa, pierādot, ka sabiedrības iesaiste kultūras procesa veidošanā ir svarīga, arī rosinot lepoties ar savu kultūrvidi, no sirds veikt brīvprātīgo darbu;

7. sabiedrībai iedots emocionāls stāsts par Latvijas muižu vēsturi, par dzimtas sakņu vērtībām, vedinot domāt par nākotni, kurā vieta ir vēsturei, mūzikai, dabai, emocijām un attiecībām.