Novadpētnieku un tūrisma organizatoru mācības “Senie ceļi un robežas"

Ja ceļi cilvēkam pasauli atver, tad robežas to iezīmē un reizēm arī slēdz. Pa ceļiem, nākot no visām četrām debess pusēm, ierodas reizēm labais, reizēm ļaunais – ceļi atved gan jaunas tehnoloģijas un jaunas idejas, gan jaunas slimības un jaunas sociālās problēmas... Dodoties ceļā, nākas šķērsot dažnedažādas – māju, pagastu, muižu, pilsnovadu, valstu – robežas...

Pētot kādas apdzīvotas vietas vēsturi (kā arī par to stāstot), nav iespējams tiešā vai netiešā veidā apiet ceļus – ceļi, atkarībā no to nozīmes, nosaka vietas statusu un lomu gan politiskos, gan kultūrvēsturiskos procesos. Tirdzniecības maģistrāles, reģionālas nozīmes un provinces pilsētas savienojošās satiksmes artērijas un to atzari, lokālas nozīmes ceļi no miesta uz miestu, no muižas uz muižu, no sētas uz sētu – katrs no tiem atsevišķi ir daļa no mūsu pagātnes, bet tie visi kopā veido lielo vēstures stāstu...

Citiem vārdiem sakot – lai arī paši par sevi reti uzlūkoti kā vēstures pieminekļi, ceļi un to infrastruktūras elementi (tilti, pārceltuves, krogi, attāluma rādītāji), tāpat arī robežas/robežzīmes, ir vieni no senākajām un nozīmīgākajām liecībām par cilvēka ienākšanu, apmešanos un darbošanos attiecīgajā teritorijā.

Tomēr, neskatoties uz seno ceļu un robežu nozīmi ikvienā novadpētnieciskā pētījumā, par šo tematiku latviešu valodā pieejama ļoti fragmentāra informācija, daļa no kuras tapusi vēl padomju periodā. Tāpēc, lai situāciju uzlabotu, projekta ietvaros paredzēti vairāki uzdevumi plašākas un dziļākas izpratnes veidošanai par ainavā vērojamā seno ceļu un robežu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu (seno ceļu trašu, infrastruktūras elementu, robežu atrašana vēsturiskās kartēs un citos avotos), dokumentāciju, izpēti, saglabāšanu un izmantošanu.

Semināra un lauka prakses mācību ekspedīciju formātā veidot mērķauditorijas izpratni par senajiem ceļiem un robežām un ar tiem saistīto kultūrvēsturisko ainavu un infrastruktūras elementiem kā arhitektūras, vēstures un tehnikas pieminekļiem, to vietu un nozīmi Latvijas kultūrvēsturiskajā ainavā, tās tapšanā un attīstībā, praktiskā izmantošanā tūrismā.

Saglabāt Vidzemes kultūrvēsturisko telpu veidojošā kultūras mantojuma daudzveidību, veicināt tā saglabāšanu un izmantošanu kultūras/izziņas tūrismā.

Veicināt novadpētniecību un tūrismu, lokālās vēstures pētīšanu

1) Sarīkot 2021.g. rudenī Valmieras muzejā semināru “Senie ceļi un robežas” – novadpētnieku un tūrisma organizatoru mācības (ierobežojumu gadījumā klātienes semināra vietā, tiks rīkots tiešsaistes pasākums Zoom vai taml. platformā);

Plānotie priekšlasījumi un to autori:

• No via Beverina līdz via Baltica. Ceļu tīkla veidošanās Vidzemē. Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku ceļi pēc rakstīto un kartogrāfisko avotu ziņām. (Mag.hist. Edgars Žīgurs, Valters Grīviņš)
• Krogi, tilti, brasli un pārceltuves, jūdžakmeņi un verstu stabi: seno ceļu infrastruktūra mūsdienu kultūrainavā (Mag. arch. Elza Elīza Vītola, Mag.hist. Edgars Žīgurs, Valters Grīviņš)
• Kur zemes robežas, tur dzērves maldās... Cik ticamas ir 13.gs. Senās Latvijas zemju robežu vēsturiskās rekonstrukcijas? Tālavas piemērs. (Mag.hist. Edgars Žīgurs, Valters Grīviņš)
• Sv. Antonija kapelas virzienā līdz akmenim ar iecirstu krustu... Robežas un robežzīmes Livonijas laika avotos. (Mag.hist. Agris Dzenis)
• Seno mājvietu, pagastu, vaku un muižu robežu noteikšana, izmantojot 17.gs. kartes un arklu revīziju materiālus. Iespējas un problēmas (Dr.hist. Muntis Auns)
• Senie muižu robežakmeņi – mazapzinātas vēstures liecības (Mag.hist. Andris Grīnbergs)
• Krustcelēs zem tilta... Ceļu un robežu folklora (Dr.philol. Guntis Pakalns)

2) Sagatavot un 2021.g. vasaras beigās/rudens sākumā pēc semināra sarīkot un novadīt tā dalībniekiem un citiem interesentiem lauka praksi mācību ekspedīciju formātā Valmieras apkārtnē un citviet Vidzemē, apsekojot, iepazīstot un dokumentējot senos ceļus un to infrastruktūras elementus, senās robežas un robežzīmes. (ierobežojumu gadījumā ekspedīcijas tiks izstrādātas un publiskotas kā videoformātā pieejami mācību materiāli.)

3) Apkopot, apstrādāt, papildināt un publicēt Historia.lv semināra materiālus.

4) Apkopot, apstrādāt un publicēt Historia.lv semināra lauka prakses - mācību ekspedīciju sagatavošanā iegūtos materiālus – kartes, fotofiksācijas, dokumentus, utt., sagatavojot (Historia.lv sadaļā “Vietas”) interesantāko ar senajiem ceļiem un robežām saistīto Vidzemes objektu aprakstus.

5) Sagatavot priekšlasījumu par projektu un to nolasīt 3. Latvijas lokālās vēstures un novadpētn. lasījumos Valmierā 2021.g. rudenī.

6) Ar publicitātes kampaņas palīdzību informēt par projekta rezultātiem.

Ieguvēji būs gan semināra un mācību ekspedīciju dalībnieki, gan visi, kuri pēc projekta īstenošanas izmantos internetā publicētos semināra un ekspedīciju materiālus : Vidzemes reģiona un citu Latvijas vietu skolotāji un pasniedzēji, tūrisma nozares studenti, novadpētnieki, pagastu vēstures un novadpētniecības istabu/ekspozīciju pārziņi, tūrisma speciālisti un organizētāji, kultūras tūrisma un lauku kultūrvēsturiskās ainavas interesenti...

Skaitliskie (kvantitatīvie) rezultāti:

Semināru dalībnieku skaitu grūti paredzēt. Pēc mūsu aplēsumiem projekta primārajā mērķauditorijā Vidzemē varētu iekļauties līdz pat 2000 cilvēku. Vadoties pēc 2019. un 2020.g. semināru pieredzes, lēšam, ka semināru un lauka praksi mācību ekspedīcijās klātienē apmeklēs vismaz 100 cilvēki. Taču seminārs un daļēji arī lauka prakses nodarbības tiks filmētas, ievietotas Youtube.com, kur tās turpmāk brīvi varēs noskatīties visi interesenti.

Kvalitatīvie rezultāti:

1) Sniegts nozīmīgs ieguldījums Vidzemes kultūras mantojuma saglabāšanā.

2) Popularizēta novadpētniecība, iesaistīti un apmācīti jauni novadpētnieki un tūrisma organizatori Vidzemē, celta jau esošo kvalifikācija, paplašinot viņu zināšanas, prasmes un izpratni par kultūras mantojumu un kultūrvēsturisko ainavu, to dokumentēšanu un popularizēšanu, sadarbību ar valsts, reģionālajām un lokālajām atmiņas institūcijām, kultūras iestādēm;

3) Paplašināts Historia.lv pieejamais, novadpētniecībā un kultūras / izziņas tūrismā izmantojamo metodisko un uzziņas materiālu klāsts;

4) Vidzemes mērogā sniegts ieguldījums projekta ilgtermiņa mērķa – Latvijas kultūrtelpas un to veidojošo kultūra pieminekļu – lauku un pilsētu mentālās un fiziskās ainavas – daudzveidības saglabāšanā; sabiedrības locekļu lokālās identitātes apziņas stiprināšanā.

Organizācija projekta rezultātā iegūs jaunu pieredzi, zināšanas un prasmes izglītojošu un novadpētniecību / lokālo vēsturi / kultūras mantojumu popularizējošu pasākumu organizēšanā un rīkošanā.

Projekta rezultātā palielināsies to cilvēku skaits, kuri kultūras mantojumu uzlūkos kā vienu no Latvijas kultūras dārgumiem, pamatvērtībām, kuras saglabāšanā, aizsardzībā un popularizēšanā vērts ieguldīt ne tikai valsts un pašvaldību, bet arī personīgo laiku un resursus.