Kopsavilkums
Lai saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm Latvijas un katra konkrēta novada kultūras vērtības, svarīgi ir apzināt tos kultūras darbiniekus, kuru devums ir kļuvis par stingru pamatu visa novada kultūras attīstībai. Madonas novadā tāds cilvēks ir Dzidra Rubene (1923 - 2004), deju skolotāja un deju kolektīvu vadītāja Madonā 20.gs. 40.-80.gados. Ir daudz materiālu par Dzidru Rubeni, taču nav neviena apkopojoša materiāla, kurā varētu atrast kopīgu informāciju par viņas pedagoģisko un māksliniecisko darbību, par viņas talantīgajiem audzēkņiem, to atmiņām un skolotājas darba turpinātājiem. Lai godinātu savu deju skolotāju simtgadē, viņas audzēknes Sarmīte Plūme un Gundega Juraševska uzsākušas darbu pie grāmatas “Visa Madona dejo”. Tā stāstīs par Dzidras Rubenes darbu ar dažādu paaudžu kolektīviem - TDA ‘Vidzeme” un “Cesvaine”, senioru dziesmu un deju ansambli “Atvasara”, jauniešu un bērnu deju kolektīviem, par to vēsturi, mākslinieciskajiem sasniegumiem, vietu un lomu tautas dejas attīstībā visas Latvijas mērogā.
Mērķi
Sagatavot manuskriptu, kurā apkopotas Dzidras Rubenes darba gaitas Madonas novadā vairāk nekā četrdesmit gadu garumā (1945 – 1986), izsverot un novērtējot viņas darba unikalitāti un nozīmīgumu latviešu tautas dejas mākslinieciskās kvalitātes celšanā Latvijas mērogā. Manuskripts tiks papildināts ar apjomīgu foto materiālu un dokumentu klāstu, kas vākts un apkopots no muzejiem, skolām, privātpersonām. Tas iekļaus publikāciju izpēti un analīzi. Tas būs pirmreizējs darbs, lai atrastu, apkopotu un tālāk nodotu vēl dzīvas esošās liecības par Dzidras Rubenes veikumu.
Uzdevumi
1. Uzrakstīt Dzidras Rubenes dzīvesstāstu.
2. Iesaistīt sabiedrību (pārsvarā Madonas novada iedzīvotājus) materiālu vākšanā par Dzidru Rubeni.
3. Papildināt Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krātuvi ar jauniem, vērtīgiem materiāliem par Dzidru Rubeni un Madonas novada dejotāju gaitām 20.gs. otrajā pusē.
4. Apkopot vēsturiskās liecības par Dzidras Rubenes vadīto kolektīvu sasniegumiem.
5. Pētīt Dzidras Rubenes īpašo meistarību, sauktu par “Madonas dejas skolu”.
6. Izpētīt un analizēt milzīgo publikāciju klāstu par Dzidru Rubeni un viņas vadītajiem deju kolektīviem.
7. Izcelt Dzidras Rubenes veikumu Latvijas mērogā.
8. Pētīt Dzidras Rubenes ievērojamāko darba turpinātāju gaitas un sasniegumus Madonas novadā.
9. Saglabāt vienotā manuskriptā (kas taps par grāmatu) fotoliecības, dokumentus u.c. par Madonas novada dejotājiem 20.gs. 40. – 80. gados.
10. Veikt pētniecību šādās jomās:
- Madonas 1.vidusskolas deju kolektīvi – četrkārtēji visaugstākās pakāpes ieguvēji Latvijas skolu jaunatnes Deju svētkos ( 1960 - 1979);
- Senioru dziesmu un deju ansamblis “Atvasara”- sava laika fenomens, daudzkārtējs uzvarētājs Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos;
- Tautas deju ansamblis “Vidzeme”- viens no pirmajiem provinces kolektīviem, kurš 1962.g.iegūst Tautas deju ansambļa titulu un spēj sacensties ar pašiem labākajiem Rīgas dejotājiem;
- Tautas deju ansamblis “Cesvaine”- unikāla deju kopa, balstīta vienas stipras lauku saimniecības ļaudīs un vērtībās;
- Madonas rajona deju kolektīvu virsvadītājas pienākumi (1958 – 1980);
- Dzidras Rubenes atstātais mantojums viņas darba turpinātājos Madonas novadā (Lubānā, Cesvainē, Ērgļos, Sarkaņos, Bērzaunē, Liezērē u.c.).
Grāmatas un tās satura apkopošana būtu kā apliecinājums tam, ka tautas dejai Madonas novadā ir liela loma reģiona nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Vietējo kopienu un kultūrvidi ļoti spilgti raksturo viena no lielākajām tautas mākslas kolektīvu pārstāvniecībām gan Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, gan kultūras pasākumos Latvijā.
Ieguvēji un mērķauditorija
Dejas nozares profesionāļi un pētnieki, kultūrvēstures pētnieki, Madonas novada bijušie, tagadējie un topošie dejotāji, deju pedagogi visā Latvijā. Madonas novada kultūras un kultūrizglītības iestādes.
Paredzamie projekta rezultāti
1) Iegūts manuskripts par Madonas novada leģendāro deju skolotāju Dzidru Rubeni (1923 – 2004), kuram nākamajā posmā būs jātop par grāmatu (tās metiens plānots 500 eks.).
2) Apkopotas fotogrāfijas, dokumenti, diplomi, koncertprogrammas u.c. dokumentāli materiāli par Madonas novada dejotājiem 20.gs. otrajā pusē (savākto fotogrāfiju apjoms – ap 600, no tām pēc atlases 250 – 300 paredzēts iekļaut grāmatas manuskriptā).
3) Iesaistīta sabiedrība materiālu vākšanā par Dzidru Rubeni (pārsvarā Madonas novada iedzīvotāji; paredzama 70 – 80 cilvēku līdzdalība).
4) Tiks papildināti Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja un Cesvaines muzeja krājumi par Dzidru Rubeni un Madonas novada dejotāju gaitām 20.gs. otrajā pusē ( muzeji iegūs fotogrāfiju kopijas vai oriģinālus, kā arī dokumentu oriģinālus; iegūtais vienību skaits – ap 120).
5) Izcelts Dzidras Rubenes darba turpinājums Madonas novadā šodien, paspilgtinot un apliecinot “Madonas deju skolas” vērtības un nozīmīgumu latviešu tautas dejas tradīcijas nepārtrauktībā (XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas notiks 2023.gada vasarā, gatavojas vairāk nekā 600 Madonas novada dejotāji).