Īstenošanas vieta:
Iesniedzējs:
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrība
Projekta kopējās izmaksas:
2083.80 EUR
Finansējums no VKKF:
1478.80 EUR
Līdzfinansējums:
605.00 EUR
Projekta statuss:
Projekts apstiprināts /Piešķirtais finansējums - 1036,00 EUR

Kopsavilkums

10. Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivālā aicināti piedalīties mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņi, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti, ērģeļspēles pedagogi. Festivāla koncerti notiks gan Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Ērģeļzālē, gan Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. Cēsis kā šī pasākuma vieta nav izraudzīta nejauši - te dzimis ievērojamais komponists un ērģelnieks Alfrēds Kalniņš (1879-1951). Kalniņš 9 gadu vecumā pirmoreiz sēdās pie Cēsu baznīcas instrumenta, ar ērģelēm turpmāk bija saistīts viss viņa mūžs. Alfrēda Kalniņa vārdu nes Cēsu Mūzikas vidusskola, kur jau 35 gadus audzēkņi apgūst ērģeļspēli.

Festivāla ierastais formāts ir 2 koncerti - AKCMV Ērģeļzālē un Cēsu Sv. Jāņa baznīcā.

Šogad programmu papildinās vēl 2 koncerti. Festivāla ieskaņā notiks labdarības koncerts Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcā, atbalstot AKCMV audzēkņa, rūjienieša Fēliksa Siliņa iniciatīvu par baznīcas ērģeļu atjaunošanu. Otrs koncerts “Debesceļi” skanēs Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, tā iniciatore ir valmieriete Līga Ivāne, AKCMV absolvente, ērģelniece ar vērā ņemamu koncertpieredzi.

Latvijā notiek dažādi konkursi un festivāli klavieru, stīgu, pūšaminstrumentu spēlē, bet ērģelniekiem šādu iespēju ir maz. Cēsu festivāls dod iespēju topošajiem mūziķiem demonstrēt savu spēles prasmi, vērtēt gan vienaudžu, gan meistaru sniegumu. Šis pasākums ir īpašs ar to, ka parāda visu mūzikas izglītības piramīdu no audzēkņa/iesācēja līdz profesionālam mūziķim.

Mērķi

Projekta mērķi:

  • popularizēt ērģeļmākslu,
  • pulcēt jaunos ērģelniekus, bagātināt viņu koncertpieredzi un veicināt profesionālo izaugsmi,
  • godināt ievērojamo komponistu un ērģelnieku Alfrēdu Kalniņu, popularizēt viņa muzikālo mantojumu,
  • veicināt ērģeļpedagogu sadarbību un pieredzes apmaiņu,
  • parādīt Vidzemes ērģeļkultūras tradīcijas - instrumentu būvi, daudzveidīgo repertuāru, izpildītājmākslu un izglītības iespējas,
  • koncertos atskaņot latviešu komponistu mūziku, sekmējot tās izplatību un pieejamību plašākai publikai.

Uzdevumi

Projekta galvenie uzdevumi ir nodrošināt projekta gaitā plānotās aktivitātes un noorganizēt 10. Alfrēda Kalniņa jauno ērģelnieku festivālu.

1. Prioritāte

Aktualitāti prioritātei piešķīruši arī Covid19 pandēmijas radītie ierobežojumi. Īpaši sarežģīts tas bijis mūzikas skolu audzēkņiem un pedagogiem. Strādājot attālināti, nav iespējams objektīvi novērtēt ne skaņas kvalitāti, ne izpildījuma nianses. Mūzikas izglītībā audzēkņu tālākai profesionālai izaugsmei būtisks ir ne tikai ikdienas mācību process, bet arī koncertpieredze, iespēja uzstāties publikas priekšā. Gatavošanās ērģelnieku festivālam būs laba motivācija jaunu radošu mērķu sasniegšanai.

Ieguvēji un mērķauditorija

Projekta mērķauditorija ir topošie mūziķi un viņu pedagogi no dažādām mūzikas izglītības iestādēm, viņu ģimenes, cēsnieki, rūjienieši, ērģeļmūzikas interesenti. Plānots, ka festivāls kopumā pulcēs ap 500 interesentu.

Paredzamie projekta rezultāti

Festivāla prognozētais dalībnieku skaits (balstoties uz iepriekšējo festivālu datiem) ir 35-40 aktīvie dalībnieki un 10-15 pasīvie dalībnieki. Aktīvie dalībnieki piedalās koncertos, pasīvie seko līdz mēģinājumu procesam, klausās koncertus un piedalās diskusijās.

Šāds festivāls notiek kopš 2001. gada ar divu vai trīs gadu intervālu un ir kļuvis par noturīgu tradīciju. Tā ir lieliska iespēja satikties ērģeļspēles pedagogiem, viņu audzēkņiem, gūt pieredzi, jaunas zināšanas un aktuālu informāciju. Šāda sarīkojuma nepieciešamību parāda arī iepriekšējo festivālu veiksmīga norise, dalībnieku un publikas atsaucība. Viņu vidū bijuši pārstāvji no Rīgas , Rēzeknes, Kārsavas, Aglonas, Daugavpils, Jaunpiebalgas, Valmieras, Jūrmalas, Saldus, Ventspils, Cēsīm (Latvija), Viļņas, Utenas, Marijampoles (Lietuva) un Tallinas, Kohtla-Jarves (Igaunija). Festivāla koncertos blakus topošajiem ērģelniekiem piedalās arī profesionāli mūziķi, skan ne tikai ērģeļu solo, bet arī vokālā un instrumentālā kamermūzika. Tas paaugstina kopējo izpildījuma līmeni, ieinteresē un piesaista vairāk publikas. Tieši profesionāļu sniegums bieži vien motivē jaunos mūziķus turpināt iesākto izglītību.

Katrs festivāls dod ieskatu ērģeļspēles apmācībā un ērģeļmākslas attīstībā kopumā konkrētajā laika periodā, parāda jauno mūziķu izaugsmi, tradīciju turpinājumu un paaudžu pēctecību.

Projekta gaitā publikas uzmanība tiks pievērsta arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai. Koncertos, kas notiks baznīcās, apmeklētāji tiks aicināti ziedot draudzei ar mērķi atjaunot ērģeles (Rūjienā) vai sarūpēt jaunu ērģeļmotoru (Cēsīs). Ar labdarības koncertu Rūjienas baznīcā festivāla organizētāji cer ieinteresēt sabiedrību turpināt rūpes par ērģeļu atjaunošanu.

Cēsu festivāls pievērš uzmanību ērģeļmākslai kā spilgtai reģiona kultūras zīmei, veicina jauno mūziķu radošo izaugsmi un izpratni par kultūras mantojuma vērtībām.