Novadpētnieku mācības “Senie amati un industriālā mantojuma vietas lauku kultūrainavā”

Jau 6. gadu rīkojot novadpētnieku un tūrisma organizatoru mācības, kurās izglītojoši semināri tiek apvienoti ar praktiskās pieredzes gūšanu speciālistu vadītās lauka ekspedīcijās, Historia.lv komanda šogad ir nolēmusi pievērsties seno amatu un Vidzemes lauku kultūrainavā nereti sastopamo, bet maz zināmo industriālā mantojuma vietu izzināšanai, iepazīšanai un popularizēšanai.

Zināšanas par senajiem amatiem, novadpētniekam pētot vai nu kādas dzimtas vai plašākas teritorijas vēsturi, ļauj labāk izprast gan iepriekšējo gadsimtu sabiedrības struktūru, gan arī dažādu slāņu un kārtu ļaužu ikdienas dzīves norises. Lai amatu aptvērums būtu pilnīgāks, esam paredzējuši aplūkot ne tikai tos amatus, kas saistās ar sadzīves priekšmetu, rotu un dažādu ražojumu izgatavošanu (audēji, rotkaļi, kalēji, darvdeģi...), bet arī tos, kuru veicēji nodrošināja pagasta, muižas un zemes pārvaldi (fogti, muižkungi, vagari, grāmatneši...).

Šī gada mācību tēmas otrā daļa – industriālā mantojuma vietas lauku kultūrainavā – tieši saistīta ar pirmo – senajiem amatiem. Lai arī pieminekļu aizsardzības institūcijas, valsts un pašvaldību darbinieki industriālajam mantojumam jeb tehnikas pieminekļiem pēdējo gadu laikā sāk pievērst uzmanību gan kā līdz šim novārtā atstātiem vēstures pieminekļiem, gan kā tūrisma resursam, tomēr virkne industriālā mantojuma objektu grupas (darvas, kaļķu, ķieģeļu cepļi, dzelzs un stikla manufaktūru vietas, seno dzirnavu paliekas u.c. objekti) joprojām ir maz zināmas, neapzinātas un nedokumentētas, līdz ar to arī neizmantotas kā izziņas un kultūras tūrisma resursi. Tieši šo vietu atrašanai un atpazīšanai dabā paredzēts pievērst uzmanību lauka ekspedīcijās, kuras šogad tiks rīkotas gan pirms, gan pēc semināra.

Semināra un lauka prakses mācību ekspedīciju formātā veidot mērķauditorijas izpratni par senajiem amatiem un mazāk zināmajiem industriālā mantojuma objektiem, to vietu un nozīmi Vidzemes un Latvijas kultūrvēsturiskajā ainavā, tās tapšanā un attīstībā, praktiskā izmantošanā tūrismā.

Saglabāt Vidzemes kultūrvēsturisko telpu veidojošā kultūras mantojuma daudzveidību, veicināt tā saglabāšanu un izmantošanu izglītībā un kultūras/izziņas tūrismā.

Veicināt novadpētniecību un tūrismu, lokālās vēstures pētīšanu.

1) Sarīkot 2021.g. rudenī Valmieras muzejā semināru “Senie amati un industriālā mantojuma vietas lauku kultūrainavā” – novadpētnieku un tūrisma organizatoru mācības (ierobežojumu gadījumā klātienes+tiešraide semināra vietā, tiks rīkots tiešsaistes pasākums Zoom vai taml. platformā);

Plānotie priekšlasījumi un to autori:

• Apmetnē un pilskalnā – amati senajā Latvijā dzelzs laikmeta beigās (Mag.hist. Edgars Žīgurs, Valters Grīviņš)

• Administratīvie amati viduslaiku Livonijas pilīs un pilsētās (Dr. hist. Vija Stikāne)

• Kunga sētā, tīrumā, mežā... Muižas amati no 16. līdz 19. gadsimtam (Mag.hist. Agris Dzenis)

• Etnogrāfiskie amati lauku sētā (Mag.hist. Edgars Žīgurs)

• Vietvārdi kā seno amatu liecinieki (Dr.hist. Muntis Auns)

• Mazāk zināmās industriālā mantojuma vietas Vidzemes lauku kultūrainavā (Valters Grīviņš, Mag. hist. Edgars Žīgurs)

2) Sagatavot un 2022.g. vasaras beigās/rudens sākumā pirms un pēc semināra sarīkot un novadīt tā dalībniekiem un citiem interesentiem lauka praksi mācību ekspedīciju formātā, apsekojot, iepazīstot un dokumentējot seno amatu un industriālā mantojuma vietas Vidzemē. (ierobežojumu gadījumā ekspedīcijas tiks izstrādātas un publiskotas kā videoformātā pieejami mācību materiāli.)

3) Apkopot, apstrādāt, papildināt un publicēt Historia.lv semināra materiālus.

4) Apkopot, apstrādāt un publicēt Historia.lv semināra lauka prakses - mācību ekspedīciju sagatavošanā iegūtos materiālus – kartes, fotofiksācijas, dokumentus, utt., sagatavojot (Historia.lv sadaļā “Vietas”) interesantāko ar senajiem amatiem un industriālā mantojuma vietām saistīto Vidzemes objektu aprakstus.

Ieguvēji būs gan semināra un mācību ekspedīciju dalībnieki, gan visi, kuri pēc projekta īstenošanas izmantos internetā publicētos semināra un ekspedīciju materiālus : Vidzemes reģiona un citu Latvijas vietu skolotāji un pasniedzēji, tūrisma nozares studenti, novadpētnieki, pagastu vēstures un
novadpētniecības istabu/ekspozīciju pārziņi, tūrisma speciālisti un organizētāji, kultūras tūrisma un lauku kultūrvēsturiskās ainavas interesenti...

Skaitliskie (kvantitatīvie) rezultāti:

Semināru dalībnieku skaitu grūti paredzēt. Pēc mūsu aplēsumiem projekta primārajā mērķauditorijā Vidzemē varētu iekļauties līdz pat 2000 cilvēku.

Vadoties pēc 2019., 2020., 2021.g. semināru pieredzes, lēšam, ka semināru un lauka praksi mācību ekspedīcijās klātienē apmeklēs vismaz 100 cilvēki. Taču seminārs un daļēji arī lauka prakses nodarbības tiks filmētas, ievietotas Youtube.com, kur tās turpmāk brīvi varēs noskatīties visi interesenti.

Kvalitatīvie rezultāti:

1) Sniegts nozīmīgs ieguldījums Vidzemes kultūras mantojuma saglabāšanā, aktualizējot seno amatu vietas un mazāk zināmos industriālā mantojuma pieminekļus Vidzemes lauku kultūrainavā.

2) Popularizēta novadpētniecība, iesaistīti un apmācīti jauni novadpētnieki un tūrisma organizatori Vidzemē, celta jau esošo kvalifikācija, paplašinot viņu zināšanas, prasmes un izpratni par kultūras mantojumu un kultūrvēsturisko ainavu, to dokumentēšanu un popularizēšanu, sadarbību ar valsts, reģionālajām un lokālajām atmiņas institūcijām, kultūras iestādēm;

3) Paplašināts Historia.lv pieejamais, novadpētniecībā un kultūras / izziņas tūrismā izmantojamo metodisko un uzziņas materiālu klāsts;

4) Vidzemes mērogā sniegts ieguldījums projekta ilgtermiņa mērķa – Latvijas kultūrtelpas un to veidojošo kultūra pieminekļu – lauku un pilsētu mentālās un fiziskās ainavas – daudzveidības saglabāšanā; sabiedrības locekļu lokālās identitātes apziņas stiprināšanā.

Organizācija projekta rezultātā iegūs jaunu pieredzi, zināšanas un prasmes izglītojošu un novadpētniecību / lokālo vēsturi / kultūras mantojumu popularizējošu pasākumu organizēšanā un rīkošanā.

Projekta rezultātā palielināsies to cilvēku skaits, kuri kultūras mantojumu uzlūkos kā vienu no Latvijas kultūras dārgumiem, pamatvērtībām, kuras saglabāšanā, aizsardzībā un popularizēšanā vērts ieguldīt ne tikai valsts un pašvaldību, bet arī personīgo laiku un resursus.