Pļaujas svētki Ottesmuižā

Viktora Ķirpa Ates muzeja ekspozīcija „Vidzemes lauku sēta” izvietota 11 ēkās: saimes māja, pirts, rija, klēts, labības šķūnis, laidars, motoršķūnis, pūnīte, smēde, ratnīca, zirgu inventāra šķūnis, kas raksturo Latvijas Kultūras kanonu- Vidzemes lauku viensētu 19. gs. nogalē un 20. gs sākumā.

Pasākumā “Pļaujas svētki Ottesmuižā” ar projekta starpniecību tiks radīta iespēja apmeklētājiem gūt plašu informāciju par amatniekiem, to darbiem, darba rīkiem, vērtību un tā atspoguļojumu folklorā laika posmā no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām, praktiski iesaistīties seno darbu demonstrēšanā, līdzdarboties, apgūt senās prasmes, iemācīties tradicionālās dejas un dziesmas, degustēt, gatavot sentēvu ēdienu.

Projekta ietvaros pie darbu veikšanas satiksies visu paaudžu latvisko vērtību sargātāji un izzinātāji- folkloras kopas no visiem Latvijas novadiem, Alūksnes novada amatierkolektīvi, seno darbu pratēji un praktizētāji, amatnieki, mazpulcēni.

Šogad pasākumu kuplinās deju uzvedums "Saimes talka". Uzvedums “Saimes talka” ir iniciatīva, kas bagātina ar jaunām dejām VPDK repertuāru vecuma grupā ap 50 gadiem un vienlaikus ir atraktīvs deju uzvedumus ar folkloras un etnogrāfijas elementiem. Latvijas lauku sētās talkas ir tradicionāls kopā sanākšanas un savstarpējas palīdzēšanas veids jau vairāku gadsimtu garumā. Talka ir arī viena no Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļām, kas gan pagaidām vēl maz pētīta un aprakstīta. Bet gandrīz katrs latvietis gan agrāk, gan mūsdienās zina šo tradīciju un labprāt ir gan lokālu, gan lielāka mēroga talku dalībnieks.

Nozīmīgākais Viktora Ķirpa Ates muzeja pasākums ir Pļaujas svētki. 2023. gadā aprit 37 gadi kopš pirmajiem svētkiem. Tas ir nopietns atskaites posms viena pasākuma pastāvēšanā, kas savulaik, ņemot vērā, to, cik latvietim svēta ir zeme un rūpes par to. 

Pļaujas svētki savā ilglaicībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas ziņā ir nozīmīgs pasākums ne tikai vietējai kopienai, bet arī aiz tās robežām gan Latvijā, gan tuvējās ārzemēs, tie savā kvalitātē un pieredzē kļuvuši par nozīmīgu piedāvājumu, aktualizējot tradicionālo prasmju un dzīvesveida saglabāšanu, popularizēšanu  un pārmantojamības nozīmību vietējās kopienas un visas Latvijas vēsturē.

Projekta mērķis:

Saglabāt latviešu viensētas un seno latviešu darbu, darba tikuma un dzīvesveida unikalitāti, nodrošinot kultūrvēsturiskā mantojuma interaktīvu pieejamību caur dziesmām, dejām un darbu.

Projekta uzdevumi:

1. Vienoties ar sadarbības partneriem - amatniekiem un amatu pratējiem, folkloras kopām, deju kolektīviem u.c. - par pasākuma nodrošināšanu;
2. Iesaistīt Alūksnes novada Mazpulkus pasākuma veidošanā;
3. Popularizēt pasākumu "Pļaujas svētki Ottesmuižā" un latviešu viensētu kā Latvijas Kultūras kanonu;
4. Piedāvāt apmeklētājiem interaktīvu un inovatīvu programmu ar līdzdarbošanās iespējām;
5. Noorganizēt pasākumu "Pļaujas svētki Ottesmuižā" 2023. gada 9. septembrī;
6. Nodrošināt atgriezenisko saiti un publicitāti pēc pasākumu;
7. Sagatavot un iesniegt atskaites Vidzemes plānošanas reģionā.

Pasākuma "Pļaujas svētki Ottesmuižā" apmeklētāji no Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Cēsu, Valmieras novadiem - 1500 cilvēki,
Pasākuma "Pļaujas svētki Ottesmuižā" apmeklētāji no citām vietām Latvijā un Igaunijā - 1000 cilvēki,
Amatnieki, mājražotāji no Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes - 200 cilvēki.

Realizējot projektu, tiks sasniegti sekojoši skaitliskie rādītāji:

•iepazīstināti 2000 apmeklētāji no Vidzemes, visas Latvijas un tuvējām ārzemēm,

•pasākumā iesaistīti ~ 200 amatu un darba pratēju, folkloras kopu dalībnieku no Alūksnes novada, Vidzemes, Latgales.

•pārmantojamības procesā iesaistīti ~ 60 mazpulcēni no Alūksnes novada.

Tiks sasniegti sekojoši kvalitatīvie rādītāji:

•apmeklētājiem nodrošināts izziņas process un iespējas līdzdarboties kultūrvēsturiskā skatījumā,

•mazpulcēniem un citiem jaunākās paaudzes apmeklētājiem nodrošināts izziņas un pārmantojamības process,

•ar folkloras kopu starpniecību nodrošināts izziņas un līdzdarbošanās process darbu atspoguļošanā latviešu folklorā, tiks popularizēts kultūrvēsturiskais mantojums laika posmā no 20. gadsimta sākuma līdz mūsu dienām.