Salacas lībiešu valodas ceļvedis

Projekta mērķis ir izdot Salacas lībiešu valodas ceļvedi. Tas ir unikāls izdevums, kas pirmo reizi latviešu valodā ļaus iepazīt Vidzemes lībisko mantojumu – 19. gadsimtā plaši dokumentēto Salacas jeb Vidzemes lībiešu valodu, kas ir pamatā arī Vidzemes lībiskajam dialektam. Šis populārzinātniskais izdevums būs pirmā grāmata par Vidzemes lībiešu valodu latviski (līdz šim Salacas lībiešu valodas avoti un pētījumi izdoti vāciski, angliski vai igauniski un paredzēti pētnieku auditorijai), tādējādi tā būs izmantojama plašam interesentu lokam un dažādiem nolūkiem galvenokārt Vidzemē, taču arī ārpus tās, piemēram, Ziemeļvidzemes un citu lībiešu apdzīvoto teritoriju Vidzemē vietvārdu un apvidvārdu izzināšanā, vēstures pētniecībā, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtību izpētē un atpazīstamības nodrošināšanā.

Ceļvedis iecerēts kā daļa no lībiešu mantojuma gada pasākumiem un būs nozīmīgs ieguldījums Vidzemes vēsturiskās zemes sakņu izzināšanā un popularizēšanā.

Lībieši savulaik apdzīvojuši gandrīz pusi no Vidzemes vēsturiskās zemes teritorijas. Līdz šim lībiskais mantojums lībiešu apdzīvotajos novados galvenokārt apzināts no materiālās kultūras perspektīvas – pilskalni, apbedījumi, svētvietas u.c. Mazāk uzmanības pievērsts lībiešu mantojumam nemateriālajā kultūrā – ieražās, valodā un citās Vidzemes vēsturiskās zemes nemateriālā mantojuma izpausmēs. To noteikuši arī objektīvi iemesli, jo lībiešu nemateriālās kultūras pētījumi, tostarp valodas apzināšana un pētniecība, galvenokārt notikuši ārpus Latvijas un pētniecības rezultāti un avoti publicēti citās valodās.

Projekta nolūks ir ievērojami labot šo situāciju, pirmo reizi latviešu valodā publicējot grāmatu  par 19. gadsimtā plaši dokumentēto Salacas jeb Vidzemes lībiešu valodu, kas ir pamatā arī Vidzemes lībiskajam dialektam – Salacas lībiešu valodas ceļvedi, ko sastādījis mūsdienās labākais Salacas lībiešu valodas pārzinātājs – Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu. Grāmata jau izdota igauniski Tartu Universitātes izdevniecībā.

Šis vieglā valodā sarakstītais, zinātniski korektais izdevums būs izmantojams plašam interesentu lokam un dažādiem nolūkiem galvenokārt Vidzemes vēsturiskajā zemē, taču arī ārpus tās, piemēram, Ziemeļvidzemes un citu lībiešu apdzīvoto teritoriju Vidzemē vietvārdu un apvidvārdu izzināšanā, vēstures pētniecībā un lībiskā mantojuma redzamības nodrošināšanā.

Īpaši vērtīgs tas būs 2022. gadā Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās Vidzemes lībiskā kultūrtelpas vērtību izpētē un atpazīstamības nodrošināšanā. Tā īpaši cieši saistīta ar Vidzemes lībiskajām saknēm, tostarp lībiešu valodas mantojumu Vidzemes lībiskajās izloksnēs un vietu nosaukumos.

Grāmata kļūs par pirmo soli Vidzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanā Vidzemē. Ceļvedis iecerēts kā daļa no lībiešu mantojuma gada pasākumiem un būs nozīmīgs ieguldījums Vidzemes vēsturiskās zemes sakņu izzināšanā un popularizēšanā.

Lai īstenotu projektu, iecerēti šādi secīgi veicami pasākumi:

1) veikt izdevuma tulkošanu no igauņu uz latviešu valodu – atbalsts prasīts šajā programmā un tulkojumu veic viena no šobrīd labākajām igauņu-latviešu tulkotājam Marika Muzikante, kura ieguvusi arī valodnieka izglītību Tartu Universitātē;

2) veikt izdevuma latviskā rediģēšanu un pielāgošanu lasītājam, kura dzimtā valoda ir latviešu valoda (t.sk. koriģēt atsevišķu valodas parādību skaidrojumus, lai tie būtu vieglāk uztverami lasītājam ar latviešu valodas un tās parādību zināšanām) – šo pasākumu nodrošina LU Lībiešu institūts;

3) sagatavot izdevuma manuskripta maketu – to nodrošina Tartu Universitātes izdevniecība, pielāgojot latviešu izdevuma vajadzībām esošo igauņu grāmatas maketu;

4) izdot izdevumu – atbalsts prasīts šajā programmā un šobrīd piedāvājums saņemts no Jelgavas tipogrāfijas.

5) prezentēt izdevumu dažādās atmiņas institūcijās un pasākumos Vidzemē – precīza pasākumu plānošana paredzēta pēc grāmatas iznākšanas. Šobrīd jau paredzētie pasākumi ir Vidzemes lībiešu dzimtu saiets septembra beigās un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā oktobrī paredzētās novadu dienas, kas šogad veltītas lībiskajam mantojumam.

Primārā projekta mērķauditorija ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas attīstības nodrošinātāji, ap 100 dažādu jomu pārstāvji: kultūrvides kopēji, prasmju nesēji, vēsturnieki, skolotāji, kultūras iestāžu darbinieki un vadītāji, novadpētnieki, bibliotekāri, muzeju darbinieki un vadītāji u.c. Sekundārā auditorija ir Vidzemes lībiešu dzimtu pēcteči, kas ir uzskatāmi par Vidzemes lībiešu kultūras mantojuma kopienas kodolu, kā arī Vidzemes vēsturiskajai zemei piederīgi cilvēki.

Projekta rezultāts – Salacas jeb Vidzemes lībiešu valodas ceļvedis būs paliekoša vērtība, ko turpmāk ilgtermiņā varēs izmantot Vidzemes lībiskā mantojuma izzināšanā.

Projekta sasniedzamā mērķauditorija primāri ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas attīstības nodrošinātāji, ap 100 dažādu jomu pārstāvji: amatnieki, folkloras kopu dalībnieki, kultūrvides kopēji, prasmju nesēji, vēsturnieki, skolotāji, kultūras iestāžu darbinieki un vadītāji, novadpētnieki, bibliotekāri, muzeju darbinieki un vadītāji u.c. no dažādām vietām Ziemeļrietumvidzemē – Ainažiem, Salacgrīvas, Pāles, Korģenes, Vitrupes, Liepupes, Pāles, Limbažiem, Staiceles, Alojas, Lēdurgas u.c. Valodas izlokšņu pārmantošana Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā pārsvarā notiek ģimenēs, savukārt amatniecības prasmes tiek saglabātas interešu grupās, tautas lietišķās mākslas studijās un pulciņos, piemēram, Audēju namiņā Staicelē un ikgadējā akcijā “Satiec savu meistaru!” u.c. Mutvārdu tradīcijas un tradicionālās mūzikas mantojuma tālāknodošana notiek folkloras kopās un muzikantu kapelās (“Putni”, “Cielava”, “Cielavas spēlmaņi”), vasaras nometnēs, pasākumos Lēdurgas Dendroparkā, Melngaiļa sētā Vidrižos u.c. Līdz ar to Salacas lībiešu valodas ceļvedis nodrošinās valodas īpatnību izzināšanas pieejamību dažādās mērķauditorijās, sākot no skolas vecuma jauniešiem, kultūras un mantojuma pētniekiem un popularizētājiem, profesionāļiem, amatiermāksliniekiem līdz ap 4000 apzinātiem Vidzemes lībiešu dzimtu pēctečiem. Projekta kvalitatīvie rezultāti būs cieši saistīti ar lībiskās identitātes apzināšanos Ziemeļrietumvidzemē, ko veicina arī Lībiskā mantojuma gada aktivitātes un 20 gadu garumā veiktie, vēsturnieces Rasmas Noriņas pētījumi par Vidzemes lībiešu dzimtām, kas rosina to pēctečus apzināties savas saknes