DAUGAVAS LĪBIEŠU PĒDAS AIZKRAUKLĒ

Lai rosinātu lībiešu savulaik apdzīvotos Latvijas novadus apzināt un izcelt savas lībiskās saknes, meklēt un rādīt lībisko sava novada ainavā, pasākumos un ikdienā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu. Daugavas lībiešu novads sniedzās no Rīgas līča rietumos līdz Aizkrauklei, piekļaujoties Daugavas labajam krastam. Aizkraukles pilskalns ir viens no varenākajiem pilskalniem Daugavas krastā, uz kura atradušās seno lībiešu koka pilis un dzīvojuši lībieši jeb līvi. Pilskalns bijis apdzīvots jau no 1. g. t. pr. Kr., bet 10.-12. gs. un viduslaiku sākumā tas ir bijis viens no nozīmīgākajiem Daugavas lībiešu zemju centriem, kas, ņemot vērā tā atrašanās vietu un lielo importa priekšmetu atradumu skaitu izrakumos, bijusi nozīmīga vieta.

Šogad pirmo reizi Aizkrauklē tika svinēta Lībiešu mantojuma diena. Pie Aizkraukles novada domes ēkas tika pacelts lībiešu karogs, vietējai sabiedrībai atgādināta senā vēsture un rādītas lībiešu tradīcijas. 

Daudzas no lībiešu apdzīvotajām vietām Latvijā ir pētītas un popularizētas, izmantojot kultūrvēsturisko mantojumu kā resursu,  tomēr Aizkrauklē tas līdz šim nav ticis darīts.

 Projekta ietvaros tiks izveidota darba grupa lībiešu atstātā kultūras materiāla apzināšanai un kartēšanai, piesaistot atbilstošu jomu Latvijas zinātniekus, kuri pārstāv gan vēstures, gan kultūras, gan valodniecības, gan etnoloģijas jomas, kas sadarbosies ar novada speciālistiem un tūrisma un kultūras jomā, NVO pārstāvjiem. Tiks organizēti semināri par Daugavas lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu un tā saglabāšanu,izveidota topošās kultūrtūrisma programmas pamatbāze- faktu kartējums. 

Lai nodrošinātu Daugavas lībiešu atstātā mantojuma ilgtspēju, projekta ietvaros astoņi dažādu jomu pētnieki izmantos uzkrāto pieredzi un, sadarbojoties ar Aizkraukles novada pašvaldību un Skrīveru pagasta pārvaldi lībiskās kultūrtelpas saglabāšanas un attīstības jautājumos. Tiks veikts pētnieciskais darbs arhīvos, muzejos u.c. krātuvēs, lai apzinātu lībisko mantojumu  Aizkrauklē. Kultūras mantojuma izpētē iesaistīsies novada pašvaldības kultūras un tūrisma speciālisti, biedrības un brīvprātīgie. Plānojam organizēt 3 dienu garumā izglītojošus seminārus par lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī turpinājumā tikties kopīgās darba grupās, izstrādājot kultūrtūrisma programmas saturu.

Projekta mērķis: Izstrādāt kvalitatīvu saturu topošajai kultūrtūrisma programmai “Daugavas lībiešu pēdas Aizkrauklē” kopā ar Latvijas zinātniekiem un Aizkraukles novada kultūras un tūrisma speciālistiem.

Uzdevumi:

1. Izveidot projekta darba grupu, piesaistot kompetentus un atbilstošu jomu Latvijas zinātniekus, kuri pārstāv gan vēstures, gan kultūras, gan valodniecības, gan etnoloģijas jomas, kas sadarbosies ar novada speciālistiem un NVO pārstāvjiem tūrisma un kultūras jomā.
2. Noorganizēt 3 seminārus par Daugavas lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu un tā saglabāšanu
3. Veidot kultūrtūrisma programmas pamatbāzi- faktu kartējumu kopā ar pētniekiem un novada speciālistiem.
4. Prezentēt rezultātus sabiedrībai.
5. Nodrošināt projekta publicitāti, ievietojot sagatavoto materiālu digitālajos medijos.

Lai sasniegtu izvirzīto projekta mērķi, paredzēts realizēt sekojošas aktivitātes:

1. Projekta darba grupas sanāksmes organizēšana un atbildību noteikšana. Projekta darba grupa augusta mēnesī plāno projekta kvalitatīvu norisi kopā ar pētniekiem; sadala atbildības par visiem veicamajiem darbiem. Darba grupas sanāksmes ieplānotas regulāri visu projekta laiku.
2. Projekta pasākumu plāna un satura izveide, informācijas sagatavošana un izplatīšana.
3. Publicitātes un komunikācijas plāna izveide projektam
4. Izglītojošo semināru organizēšana par Daugavas lībiešu kultūrvēstursko mantojumu Aizkraukles novadā, ņemot vērā kultūrvēsturskā mantojuma izpētes aspektus no dažādu zinātnes nozaru skatpunktiem - vēsture un arheoloģija (speciālisti - J. Urtāns un E. Plankājs), valodniecība (speciālisti - lībiešu valodniecība: V. Ernštreits, valodniecība G. Kļava, vēsturiskā valodniecība - R. Siliņa-Piņķe), etnogrāfija (speciāliste - S. Kalna), kultūras mantojums (speciāliste - I. Vītola), kultūras mantojuma mārketings (speciāliste - L Ozoliņa).
5. 5. Sabiedrības informēšana par projektā sasniegto.

Dažādu paaudžu vietējai kopienai un tūristiem no Latvijas un ārvalstīm tiks nodrošināta objektīva, adekvāta un zinātniskos faktos balstīta informācija par Daugavas lībiešiem, kas apdzīvojuši Aizkraukles teritoriju Daugavas labajā krastā. Bērni un jaunieši iegūs papildus informāciju un zināšanas, kas veicinās viņu lokālpatriotismu. Aizkraukles novada pašvaldībai būs jauns resurss kultūras un tūrisma tālākai attīstībai.

Rezultāti:

Kvantitatīvie rezultāti:

1. izveidota kompetenta darba grupa Daugavas lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma izpētei,
2. noorganizēti 3 semināri par Daugavas lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu un tā saglabāšanu, kuros piedalījušies kopumā ap 100 cilvēkiem,
3. izveidotas kultūrtūrisma programmas satura vienības jeb kartēti objekti (nemateriāli vai reāli punkti) ar pamatfaktu saistījumu,
4. publicētas vismaz 2 preses relīzes, raksti Aizkraukles novada pašvaldības informatīvajā izdevumā, laikrakstā "Staburags', sociālajos tīklos.

Kvalitatīvie rezultāti:

1. apzināts, saglabāts un popularizēts Daugavas lībiešu kultūrvēsturiskais mantojums,
2. veikts pētnieciskais darbs arhīvos, muzejos u.c. krātuvēs, lai apzinātu Daugavas lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu  Aizkrauklē,
3. ar projekta rezultātiem iepazīstināta sabiedrība.

Projektu plānots turpināt, nākamajā projekta periodā izveidojot jaunu kultūras tūrisma maršrutu "Daugavas lībiešu pēdas Aizkrauklē". Projekts plānots ar ilgtspējīgu ietekmi uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un attīstību, tūrisma piesaisti.