Zaubes savvaļas kulinārais festivāls 2023

Lai saglabātu Zaubei raksturīgo nemateriālo kultūras mantojumu – paaudžu paaudzēs pārmantotās zināšanas par dabas velšu izmantošanu kulinārijā, jau septīto reizi tiks organizēts  Zaubes savvaļas kulinārais festivāls. Festivāla koncepcijas pamatā ir kulinārā mantojuma saglabāšana, pārnese un zināšanu tālāk nodošana sabiedrībai, īpašu uzmanību veltot jaunākās paaudzes iesaistei un mijiedarbībai ar vecāko paaudzi. Tas ir izglītojošs un izklaidējošs pasākums par cieņpilnām cilvēka un dabas attiecībām daudzu paaudžu garumā. 

Šogad Zaubes festivāls pulcēs kopā latvju saimnieces un pavārmākslas meistarus, medniekus un amatniekus, dabas pazinējus un mājražotājus, lai kopā dalītos ar paaudžu paaudzēs pārmantotajām zināšanām un piedāvātu arī mūsdienīgas interpretācijas. Iepriekšējos gadus festivāls noticis vasaras vidū, jūlijā, taču šogad  pirmo reizi festivāls norisināsies rudenī – 9.septembrī un pirmo reizi garšas un kultūras izziņas programma būs veltīta rudens garšām. Festivāls iepazīstinās ar senajām dabas velšu pagatavošanas  tradīcijām uzglabāšanai ziemai, amatnieku darbiem no dabas materiāliem, būs iespēja iesaistīties un līdzdarboties gatavošanas meistarklasēs, radošās darbnīcās, izglītojošās lekcijās un spēlēs. Festivālu papildinās tradicionālās kultūras programma ar etno folkgrupas “Tā kā pērn” Julgī Staltes vadībā  un Cēsu  novada amatiermākslas kolektīvu uzstāšanos. Zaubes kultūrvēstures stāsts apmeklētājiem būs pieejams izzināšanai Action bound aplikācijā individuāli un kultūrvēstures pastaigā ar vietējo gidu. 

Mērķi:

1.       Veicināt vietējā nemateriālā kultūras mantojuma – zināšanas un prasmes par savvaļas velšu lietošanu uzturā saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, popularizēt to iedzīvināšanu tradicionālā un mūsdienīgā stilā; 

2.       Veicināt tradicionālo amatu prasmju, saistītu ar kulināro mantojumu, saglabāšanu un integrēšanu amatnieku radošo darbnīcu piedāvājuma izveidē.

3.  Sekmēt vietējo, nacionālo un starptautisko kultūras tūrismu novadā.

Zaubes apkārtnes mednieku un makšķernieku kopienas pārziņā ir bagātīgs klāsts ar paaudžu paaudzēs mantotām receptēm un zināšanām dabas velšu, jo  īpaši medījumu, pagatavošanā. Pirmo reizi ar plašāku publiku zaubēnieši ar tām dalījās vairāk nekā pirms 10 gadiem Zaubē “Ezera svētkos”, kas guva ievērību un vēlāk veidoja pamatu Zaubes savvaļas kulinārā festivāla izveidošanai.  Šāds festivāls Latvijā ir unikāls, kas pilnībā atspoguļo savvaļas lielo lomu cilvēka dzīvē un iekļauj ūdeņu, meža, pļavas velšu izmantošanu kulinārijā. Šo gadu laikā festivāls ir sevi pierādījis, kā dzīvotspējīgs pasākums, kas saliedējis ne tikai vietējo Zaubes kopienu, stiprinājis tās identitāti un ļāvis apzināties Zaubes kulinārās tradīcijas savdabību, bet arī ap sevi pulcējis kulinārijas, dabas un kultūras baudītājus, kuri ciena un novērtē tradicionālās kultūras vērtības un tai pašā laikā vēlas uzzināt, kā tās “ienest” ikdienas dzīvē.

 Apzinoties Vidzemes vēsturiskajai zemei raksturīgo daudzveidīgo amatniecības tradīciju, kuras saglabāšana ir ne mazāk svarīga, būtisks uzdevumus ir festivāla programmā arī integrēt Vidzemes amatniecības meistaru dalību, lai demonstrētu un mācītu  saimniecības lietu – virtuves priekšmetu tradicionālo pagatavošanas veidu. Tāpēc festivālā īpaši domāts par bērnu un jauniešu auditorijas iesaisti meistaru vadītās radošās darbnīcās un gatavošanas meistarklasēs, lai  ar tām raisītu interesi par Vidzemes vēsturiskās zemes daudzveidīgo nemateriālo mantojumu un nodrošinātu zināšanu pārnesi nākamajām paaudzēm.

Zaubes savvaļas kulinārais festivāls 2023 norisināsies 9.septembrī, 12:00 -17:00, brīvā dabā Zaubē pie Augšezera un Zaubes muižas parkā. Ieeja festivālā bezmaksas. Programma  plānota, domājot par  dažādu  paaudžu interesēm. Programmā būs kulinārijas mantojumam veltīta sadaļa: Tradicionālās gatavošanas meistarklases, kuras vadīs televīzijas šova “Īstas latvju saimnieces” dalībnieces  Vineta Cipe un  Sanita Matule; būs medījumu tradicionālās  pagatavošanas paraugdemonstrējumi, degustācijas  un sarunas ar mednieku un makšķernieku klubu “Zaube",  profesionālu  šefpavāru Ingmāra Ladiga un Renāra Purmaļa meistarklases - mūsdienīgas interpretācijas rudens dabas velšu pagatavošanā. Meistarklases plānotas ar iepriekšēju pieteikšanos, maksimālais dalībnieku skaits vienā  meistarklasē 20 cilvēku, taču, ja interesenti  būs vairāk, tie varēs piedalīties kā skatītāji.Būs lekcijas ar Sandru Ošiņa, “Garšīgā Latvija” veidotāju, Latvijas novadu tradicionālās virtuves pazinēju, par senču gatavošanas tradīcijām; uztura speciālistes Viviāna Kušļa gatavos zaļos kokteiļus un Lizete Puga vadīs kopā gatavošanas meistarklasi ar bērniem. Atsevišķa sadaļa veltīta atvērtajām radošajām darbnīcām, kuras vadīs tāšu meistars Kaspars Zvirbulis, kokamatniecības meistare Ginta Kalniņa, būs mākslinieces Aigas Kalniņas  radošās recepšu  skicēšanas darbnīca un “Dabas rotas” darbnīca meistares Agneses Vidzickas vadībā. Festivāla muzikālajā sadaļā - etno folkgrupa “Tā kā pērn” un novada amatiermākslas kolektīvi.  Papildus Zaubes kultūrvēstures faktu iepazīšanai būs pieejama spēle Action bound aplikācijā un ekskursija ar vietējo gidi. Ir iecere vienoties ar V.Purvīša dzimtas mājām-muzeju “Vecjauži” (6 km attālumā) par muzeja atvērtās sestdienas pasākumu rīkošanu festivāla dienā. Plānotas arī dabas izglītības aktivitātes sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Dabas muzeju, Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centru. Festivāla programmu papildinās Zaļais tirdziņš un ēdināšanas zonas, kur ikvienam būs iespēja iegādāties vietējo mājražotāju un amatnieku produkciju, atklāt jaunus savvaļas produktu izmantošanas veidus, kombinācijas un garšas āra kafejnīcu ēdienkartēs.

Festivāla galveno mērķauditoriju veido ģimenes ar bērniem un viņu vecvecāki gan no vietējās apkārtnes, gan Vidzemes un Rīgas, gan Latvijas tālākām vietām; tie ir interesenti gan no lauku apvidus, gan pilsētām. Kā viena no mērķauditorijām ir Facebook lapas sekotāji, kas ir 1700. Nelielu mērķa grupu veido ārvalstu individuālie tūristi un grupas. Vidējais festivāla apmeklētāju skaits ir apmēram 2500-3000 cilvēku visas dienas garumā.

Projekta rezultātā tiks turpināta veiksmīgi iedibinātā tradīcija – radīts kvalitatīvs, kultūrizglītojošs pasākums lauku teritorijā plašai auditorijai, kas sniegs teorētiskas un praktiskas zināšanas par vietējām kulinārijas tradīcijām dabas velšu izmantošanā un popularizēs to mūsdienīgu pielietošanu. Sagaidāms, ka pasākums piesaistīs apmeklētājus ne tikai no vietējās apkārtnes, bet interesentus no dažādām Latvijas vietām, kopumā ap 2500-3000 apmeklētāju, veicinot kultūras tūrisma attīstīšanu Vidzemes vēsturiskās zemes attālākā vietā. Izvēloties par galveno festivāla mērķgrupu ģimenes ar bērniem tiks nodrošināta zināšanu pārnese starp paaudzēm, kā arī veidota plašāka  interese par Vidzemes vēsturiskajai zemei raksturīgajām amatniecības tradīcijām. Nozīmīgs festivāls ir arī pašai Zaubei un zaubēniešiem. Iesaistīšanās festivāla organizēšanā stiprina vietējās kopienas identitāti, ceļ pašapziņu un lokālpatriotismu, palīdzot saglabāt tās savdabību arī turpmāk. Zaubes festivāls ir uzskatāms piemērs tam, kā regulārs kvalitatīvs kultūras notikums var veicināt vietas atpazīstamību Latvijas kartē, sekmēt  kultūras un radošās nozares attīstību Vidzemē.

Festivāls neaprobežojas tikai ar pasākumu, kas notiek vienreiz gadā, pamazām tiek veidota kopiena, kas ne vien apmeklē festivālu gadu no gada, bet arī aktīvi izmanto rīkotāju radītos materiālus - 3 Zaubes savvaļas recepšu grāmatiņas, video receptes un tiešsaistes gatavošanas meistarklases, kas atrodamas Youtube kanālā. Tāpat tiek labi novērtēta festivāla mājas lapā esošā recepšu sadaļa. Materiāli ir pieejami arī angļu valodā un popularizē Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu plašai starptautiskai auditorijai. Festivāls ir vieta, kur iespējams iepazīstināt ar savu  radošo darbību. Šogad šo iespēju īpaši novērtēs viens no meistarklašu vadītājiem Renārs Purmalis, kurš festivālā popularizēs arī savu grāmatu “Gatavo dabā”. Tāpat festivāls daudziem ir kļuvis par pirmo pieredzi meistarklases vadīšanā, jo īpaši atbalstam uzņēmīgus un radošus cilvēkus. Festivāla tradīcija ir jāturpina, lai veicinātu arī turpmāku sabiedrības izglītošanu un tradīciju popularizēšanu, ik gadus pievēršoties jaunai kulinārajai tēmai, piesaistot jaunus dalībniekus un attīstot starptautisko sadarbību.