""Izzūdošie ciemi Latvijā-Letes" sagatavošana izdošanai"

Projekts ""Izzūdošie ciemi Latvijā-Letes" saņēma Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu pētniecībai 2023. gadā, šogad piesakām projektu kā šī pētījuma manuskripta sagatavošanu izdošanai.

Letes ir ciemats Gulbenes rajonā, kas 1953. gadā izveidojās un attīstījās pateicoties padomju okupācijas laikā izveidotajai Gulbenes zvērkopības saimniecībai ar savam laikam raksturīgu pārvaldi, ekonomiku, ideoloģiskajām tradīcijām un pat plānojumu un arhitektūru. Pateicoties savas darbības specifikai-zvērkopībai, kas bija eksportējoša nozare, un kuras attīstība arī citviet Eiropā sakrita ar pēckara laiku, tas uzrādīja labākus ekonomiskās attīstības rādītājus kā šajā periodā radušies kolhozi un augstāku dzīves līmeni. Letēs izveidojās savrupa ekonomiska, bet vēlāk arī sociāla kopiena ar savu vienīgo darba devēju-zvērsaimniecību, īpašu profesiju, savu kultūru, tradīcijām un augstu iedzīvotāju apmierinātības līmeni ar piederību šai vietai. Dažādu apstākļu kopsakarības dēļ, zvērsaimniecība nespēja turpināt darbu pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Likumsakarīgi, ka šodien šī vieta, līdzīgi daudzām citām Latvijā, degradējas un izzūd, jo ir zudis ekonomiskais pamats, kas nodrošināja tās pastāvēšanu.

Projekta gaitā mēs esam gan šo procesu pētījuši arhīvā, gan dokumentējuši iedzīvotāju atmiņās un mēģinājuši saliedēt bijušos un esošos leteniekus jaunu iespēju atrašanai joprojām pastāvošajai ciemata infrastruktūrai.

Darba aktualitātes pamatā ir sapratne, ka bez šādu atsevišķu ekonomisko un sociālo kopienu pētīšanas kādas ir Letes, mēs nevaram izprast padomju okupācijas periodu Latvijā. Tāpat mēs nespējam izprast 1990. un 2000. gadus, kad notika pāreja uz neatkarīgās Latvijas ekonomiskajiem modeļiem. Jau neatkarīgajā Latvijā dzimušajiem savukārt ir grūti saprast cilvēkus, kas padomju okupācijas laiku uzskata par savas dzīves produktīvāko laiku, bet vēl jo vairāk mums kā sabiedrībai ir grūti samierināties ar šādu vietu izzušanu no Latvijas administratīvās kartes. 

Darba mērķis ir analizēt Gulbenes zvērsaimniecības un Letu ciemata attīstības vēsturiskos, ekonomiskos un socālos priekšnosacījumus līdztekus vietas lejupslīdes, ekonomiskās un sociālās kopienas iziršanas iemesliem; veicināt sabiedrības sapratni par notikušajiem procesiem un kopienas atbildības uzņemšanos par vietas nākotni.

Tiks samaksātas autoratlīdzības literārajam redaktoram, zinātniskajam redaktoram un maketētājam, lai tiktu radīts iespiešanai gatavs darba makets. Prognozējoši tas tiktu paveikts līdz augusta beigām. 

Grāmatas iespiešanai nepieciešamos līdzekļus mēs sāktu meklēt augustā, piedaloties VKKF 3. regulārajā konkursā; 2024. gada 1. konkursā vai Vidzemes kultūras programmas 2025. gada konkursā. Izskatīsim arī mazāk zināmas finanšu piesaistes iespējas. 

Izdevums adresēts gan bijušajiem un esošajiem Letu iedzīvotājiem, bijušajiem zvērkopjiem visā Latvijā, gan reģiona iedzīvotājiem, gan visiem tiem, kam interesē padomju okupācijas perioda ekonomiskās un sociālās dzīves dažādi aspekti un Latvijas apdzīvoto vietu izzušanas vēsturiskie, sociālie un ekonomiskie priekšnosacījumi.

Kas var būt ilgtspējīgāks par grāmatu? Tā uz visiem laikiem būs izstāstījusi šīs vietas stāstu. Kas var būt pieejamāks par grāmatu? Kaut arī izdevuma plānotā tirāža 400 eks., to varēs lasīt un pārlasīt vairākas paaudzes, kaimiņi, to var aizdot draugiem. Nav iespējams izvērtēt, cik daudz reižu "strādā" katrs grāmatas eksemplārs. 

Šī grāmata uz visiem laikiem ierakstīs Letes sava laika Latvijas ekonomiskajā, sociālajā, un pat zvērkopības vēsturē.

Tas, uz ko es subjektīvi ceru, ka šī grāmata veicinās citu projektu attīstību Letēs. Tur ir pateicīga un  pieejama infrastrultūra dažādiem sociāliem projektiem, ko vietējie vēl tikai nav ieraudzījuši. Es ceru, ka grāmata par Letēm pievērsīs tām pašu letenieku uzmanību, daudzi no kuriem ir izklīduši pa visu Latviju. 

Es ceru, ka šī grāmata veicinās pieprasījumu pēc tukšajiem dzīvokļiem un privātmājām un ceru, ka cilvēki brauks apskatīties, kur gan tās slavenās Letes ir. 

Stāsts par Letēm labi atklāj priekšnosacījumus, kas nepieciešami, lai kādā vietā dzīvotu cilvēki, justos apmierināti un piederīgi vietai-darba vietas, arī iespējas izaugsmei savā darba vietā un lepnums par to, labiekārtoti dzīvokļi, bērnu dārzs, viegli sasniedzama skola, pasts, feldšerpunkts, veikals, kultūras pakalpojumu pieejamība, sakopta un tīra vide, labi kaimiņi, attīstīta sociālā kopiena un perspektīva nākotnei. Šī sapratne labi noder, kad vērtējam aizbraucēju iespējas atgriezties Latvijā un mēģinām uzminēt, vai pussagruvušajiem mazajiem ciematiem arī turpmāk būs vieta Latvijas administratīvajā kartē.