Kamila fon Štakenberga “Aizvējotās lapas”

Kamilas fon Štakenbergas, baltvācietes, (1895-1978) atmiņu grāmata, kas attēlo četrdesmit vācbaltiešu augstākās vidusšķiras gadus, no 20. gs. mijas līdz neatkarīgās Latvijas republikas okupācijai 1939. gada beigās. Kamilas bērnība pagāja Cēsīs un Pedālē un tas ir būtiska grāmatas sastāvdaļa, kas parāda Vidzemes kultūras daudzveidību,  izzina un  saglabā un attīsta to, pētot pagātni, dodas uz nākotni.

 Apgāds SIA “Madris” jau iepriekšējā gadā saņēma Vidzemes  projektu konkursa atbalstu Lēdurgas muižas īpašnieces Elzes fon Kampenhauzenas grāmatas ”Elzas un Rūdolfa stāsts” izdošanai, šis darbs izraisīja ļoti plašu rezonansi dažādās vietās un interese nebeidz rimt.

Autore bija Cēsu notāra Roberta Nikola von Vogta meita. Kamilas vecāki nāk no Vidzemes, tāpēc arī bērnība aizrit Cēsīs un Pedelē, vēlāk viņa nokļūst Rīgā un Vācijā. Visievērojamākā nodaļa veltīta bērnībai, jo tad autore vēro visu apkārtnotiekošo. Viņas skatījumā ieraugām Cēsu pilsētu, lietas, kuras bija tradicionālas baltvāciešiem un kurās dalību ņēma arī latvieši, sadzīvi un kultūras dzīvi. Uz kādu laiku meitene pārceļas uz vectēva muižu Pedelē, kas atrodas meža vidū, tur ir zvēri un ogas, upē – zivis un dabā skaistums. Nonāvēts stirnu buks, lauku darbi pie kuļmašīmas, puķu stādīšana, svētki u.c. Bērna acīm skatītais paliek atmiņā un vēlāk tiek dokumentēts grāmatā. Ļoti prasmīgi tiek atveidoti tēli, parādītas to savstarpējās attiecības, arī tas, ka katram ir sava vieta lielajā muižā.

Tolaik nesamierināmā sabiedrība – latvieši un baltvācieši – dzīvoja blakus. Kādas bija viņu tradīcijas, kas bija svarīgs katra cilvēka un ģimenes dzīvē, kādas bija skolas un mācības, kādi kultūras un sadzīves pasākumi notika tai laikā, kādas bija baltvāciešu un latviešu savstarpējās attiecības. Te autore parāda, ka starp vācu kungiem un latviešu kalpiem valda ne tikai mums pierastās  un zināmās naidīgās attiecības, bet arī laba saprašānās. Piemēram,  latviešu pavārei, kura vairs nespēj veikt savus pienākumus, tēvs maksā pensiju. Autores tēvs paralēli tiešajam darbam ir arī baznīcas priekšstāvis  Cēsu Jāņa baznīcā, un tas nav viegls uzdevums, jo baznīcai bija gan vācu, gan latviešu draudze.

Ģimenei rakstītās atmiņas ir atklāts, aizkustinošs un sāpīgs stāsts par cilvēku likteņiem. Reizē tās ir bagāts izziņas materiāls vēstures un kultūras speciālistiem, saistoša informācija ikvienam, kuru interesē mūsu zemes un īpaši baltvāciešu vēsture Vidzemē. Atmiņās ir apkopoti  daudzi fakti, kas nav atrodami citos materiālos.

Īstenot šo projektu nepieciešams, jo tā ir Vidzemes kultūras daudzveidības bagātība, kurā redzam, kā blakus pastāv divas kultūras, kuras viena otru ietekmē un attīsta.

Uzdevumi: izrediģēt manuskriptu, koriģēt manuskriptu, sagatavot ilustratīvo materiālu, izveidot grāmatas maketu, uzrakstīt grāmatas personu rādītāju, noformēt vāku, lasīt grāmatas korektūras, iespiest grāmatu tipogrāfijā, rīkot grāmatas atklāšanas svētkus, lasījumus bibliotēkās, reklamēt un izplatīt grāmatu, tikties ar lasītājiem.

Grāmatai nav specifiskas mērķauditorijas, tie būs visi, kurus interesē Vidzemes kultūrvēsture, laba grāmata, kas atklāj patiesību par cilvēkiem, kuri dzīvojuši blakus.
Profesionāli augstvērtīgā – gan tekstuāli, gan vizuāli – kvalitātē tiks izdots izdevums, kas veicinās un padziļinās plašas sabiedrības interesi par Vidzemes kultūrvēsturi, šoreiz tie ir baltvācieši. Grāmatu varēs nopirkt, lasīt bibliotēkā, tikties ar tulkotāju un izdevēju.

Projekta rezultāts ir grāmata, kas  tiks izdota 1000 eksemplāros un tā būs pieejama bibliotēkās, 7 obligātie eksemplāri bibliotēkās glabāsies mūžīgi, citi  būs piejami lasīšanai daudzu gadu garumā. Apgādā un grāmatu tīklos ikviens interesents varēs iegādāties grāmatu.