Viņa. Viņš. Satikšanās.

Stāmerienas pils vēlas veidot “vietu” kopienas pagātnes un tagadnes apzināšanai, stiprinot “mēs” konceptu, akcentējot ik katra spēju būt daļai kopīgas kultūras un sociālās telpas veidošanā. Stāmerienas pils, veidojoties kā atjaunotai kultūras un kopienas satikšanās vietai, saskaras ikdienā ar sekojošām problēmām:

1. Visos laikos Stāmerienas muiža ir bijusi Stāmerienas un blakus pagastu centrālā ass, kas apvienoja sevī vēsturiskos, ekonomiskos, politiskos, amatniecības un kultūras procesus. Pils bija kā ass, kas apvienoja cilvēkus, laikus un notikumus visos vēsturiskajos laikos. Tomēr paradoksāli, kā laika grieži ir aiznesuši dokumentālos un atmiņu stāstus nebūtībā un 2016.gadā, pārņemot Gulbenes novada pašvaldībai Stāmerienas pili, no jauna ir jāsāk vākt vietas un laika vēsturiskie un cilvēku stāsti. Saprotam, ka mūsdienās šie vēsturiskie stāsti ir jāmeklē, jādokumentē, "jārestaurē" un jārada jauni radoši stāsti mūsdienīgās interpretācjās, lai turpinātu tos nest tālāk un nodot jaunajām paaudzēm.

2.Daļa vietējie iedzīvotāji, kas vēl glabā senču atmiņu stāstus par dzīvi Stāmerienā, kā arī paši ir bijuši saistīti ar pils dzīvi padomju laikos, bieži norobežojas no šī laika pils, domājot:"TUR", kaut kas, kas ar mani nesaistās.

Vēlamies stāstīt pagātnes un dzīvos stāstus lauku teritorijās iedzīvotāju pašapziņas un pašvērtības stiprināšanai.

Vēlamies paskatīties pagātnes un atmiņu stāstos, tos jaunradīt, iesaistot jauno paaudzi radošās interpretācijās, tā iekļaujot arī viņus kultūrvēsturiskā un atmiņu mantojuma organiskai pārnesei un kultūrtelpas bagātināšanai.

Projekts apvieno sevī pētniecībā un vietējo cilvēku atmiņu stāstos balstītu trīs lugu jaunradi, ko vēlāk,  nākošajās sezonās, iestudēs Pils teātris.

Stāmerienas pils (Gulbenes novads) kopš 2019.gada nogales sāk veidoties kā kultūrtelpa, kas dod iespēju satikties māksliniekiem, pētniekiem, literātiem. Gulbenes novada pašvaldība ir apstiprinājusi Stāmerienas pils darbības stratēģiju 2016. – 2030.gadam, kurā viens no prioritārajiem uzdevumiem norādīts kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un pieejamība, kā arī pils vēsturei, arhitektūrai un misijai atbilstošu pakalpojumu sniegšana, kultūras pasākumu veidošana. https://www.stamerienaspils.eu/lv/pils/darbibas-strategija 

Stāmerienas pils tiek veidota ne tikai kā tūrisma vieta, bet lielākā vēlme ir to attīstīt kā kvalitatīvu, profesionālu un daudzveidīgu kultūras telpu lauku teritorijā, dodot iespēju gan vietējiem iedzīvotājiem un pils apmeklētājiem piedzīvot, gan profesionāliem māksliniekiem  nacionālā un starptautiskā  vidē, iedvesmojoties no Stāmerienas pils stāstiem, radīt augstvērtīgu un kvalitatīvu mākslas un kultūras telpu.

Vēlamies satikties ar nesatiktajiem, kuri ir tepat blakus, bet neasociē sevi ar vietu, kopienu un procesiem, kas notiek pagasta "sirdī". Vēlamies paskatīties pagātnes un atmiņu stāstos, tos jaunradīt, iesaistot jauno paaudzi radošās transformācijās, tā iekļaujot arī jauno paaudzi kultūrvēsturiskā un atmiņu mantojuma organiskai pārnesei mūsdienu inetrpretācijās un kultūrtelpas bagātināšanai.

Mērķis. Pētniecībā un kopienas intervijās balstīta jaunrade – triloģijas (trīs lugu) sarakstīšana par fokusu liekot socioloģiskus un attiecību kontekstus:

1. Viņa. Sieviete laukos. Sievietes vieta, iespējas, atklāsmes laukos laiku lokos.

2. Viņš. Vīrietis, kurš ir tepat kaut kur, bet neredzams. Vīrieša vieta kopienas sociālajā un kultūras dzīvē.

3. Triloģijas noslēdzošā tēma “Satikšanās”. Satikšanās kopīgai mijiedarbībai.

Projektā vēlamies akcentēt sekojošus aspektus:

1. Kopienas iesaiste vietas atmiņu veidošanā un dokumentēšanā.

2. Mazāk iesaistītās kopienas pārstāvju ieraudzīšana un uzklausīšana.

3. Kopienas līdzdalība radošās un kultūrvides veidošanā.

4. Kopienas satikšanās un līdzdalība kopīgā kultūrtelpā.

5. Jaunās paaudzes iesaiste pētniecībā, jaunradē un "vēstījuma nodošanā" - jauno sociologu, dramaturgu un aktieru iesaiste.

Lai sasniegtu projekta mērķus, tiks veiktas sekojošas aktivitātes:

1. Projekta administrēšana, komandas veidošana, dokumentācija, publicitātes nodrošināšana (viss projekta periods).
2. Sociologu un dramaturgu pāru izveide. Trīs pāri – sociologs/pētnieks un dramaturgs, kas kopīgi veiks pētniecību un intervijas. Maijs. (Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslas institūtu).
3. Pētniecības un datu vākšanas metodoloģijas izstrāde. Kopienas pārstāvju uzrunāšana intervijām.  Jūnijs.

       4. Pētniecības un interviju veikšana Stāmerienā, jūnijs – jūlijs. Pētniecības tēmas un objekti:

4.1. “Viņa” – sieviete laukos. Pētniecību sākot jau no  Alises Barbi un viņas meitas Alkesandras Volfas un papildinot ar mūsu laiku sieviešu lomu.

4.2. “Viņš” – vīrietis, ko mūsdienu sociālajā un kultūras telpā neieraugām. Viņš, kas ir tepat, bet neasociē sevi ar kopienas kultūras telpu. Saka, ka viņu jau “tur” negaida.

4.3. “Satikšanās” – kas ir tā vieta, notikumi, norises, kas saved kopā abus un veido piederību, vienlīdzību un līdzdalību?

       5. Pētniecība, aprakstu veikšana, interviju transkripcijas, ziņojumu gatavošana. Augusts- septembris.

       6. Jaunrade. Lugu rakstīšana augusts – novembris.  

      7. Lugu nodošana Stāmerienas pils teātrim lugu iestudēšanai nākošajām sezonām (decembris).

Projekta ilgtspēju nodrošinās sekojošas aktivitātes:

      1. Lugu apstrāde un nodošana Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra aktieru mākslas 2.kursa studentiem un pasniedzējiem (decembris 2024.gads, janvāris 2025.gads).

      2. Publisks pasākums "Lugu lasījumi" Stāmerienas pilī, sadarbībā ar Latvijas Kultūras akdēmijas otrā kursa aktieru un režisoru kursu. 2025. gada februārī.

      3. Plānots sociologu sagatavotos ziņojumus iekļaut 2025. gada Gulbenes novada kultūras dabinieku seminārā/konferencē.

      4. Lugas izmantos arī Pils teātris to iestudēšanai nākošajās sezonās.

Primārā mērķgrupa:
30 intervējamie no Stāmerienas. Tiks uzrunāti personīgi.
6 jaunie sociologi un dramaturgi. Tiek uzrunāti sadarbojoties ar Latvijas Kultūras akadēmiju.
Sekundārā mērķgrupa:
Pagasta iedzīvotāji, kas dzirdēs par projektu un tā norisēm.
Gulbenes novada kultūras un muzeju darbinieki, aktualizējot tēmu par dzīvo stāstu konceptu un nozīmi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un tā nodošanā jaunajām paaudzēm.
Lugu lasījumu un izrāžu skatītāji (nākotnē).

Kvantitatīvie rādītāji:

1. Piesaistīti 3 jaunie sociologi un 3 jaunie dramaturgi.

2. Nointervēti vismaz 30 vietējie iedzīvotāji.

3.  Veiktas 30 interviju transkripcijas.

4. Izstrādāti trīs sociologu ziņojumi.

5. Uzrakstītas trīs jaunas lugas.

Kvalitatīvie rādītāji:

1. Iesaistīta vietējā kopiena dzīvo stāstu/atmiņu nodošanā.

2. Stiprināta un popularizēta vietējās kopienas (sabiedrības) nozīme un ietekme kultūrtelpas veidošanā un bagātināšanā.

3. Stiprināta vietējo iedzīvotāju pašapziņa kā kātra indivīda vērtība kopienas un kultūras dzīvē.

4. Piesaistīti jaunās paaudzes sociologi un dramaturgi, veidojot vēsturisko stāstu interpretācijas mūsdienu skatījumā.

5. Nodrošināta jaunrade iedvesmojoties no iedzīvotāju atmiņu un dzīves stāstiem.

6. Nodrošināta  kopienas/sabiedrības unikalitātes, savdabības izzināšana un popularizēšana.

7. Nodrošināta kvalitatīva pētniecība un jaunrade, piesaistot savas jomas profesionāļus.

Projekta ilgstpēja:

Projekta rezultātu izmantošana:

1. Transkripciju nodošana Stāmerienas pilij, Gulbenes novada bibliotēkas novadpētniecības nodaļai, Gulbenes vēstures un mākslas muzejam.

2. Sociologu aprakstu/ziņojumu prezentācijas Gulbenes novada kultūras, bobliotēku, muzeju darbiniekiem un jebkuram interesentam 2025. gadā seminārā.

3. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru un režisoru otrā kursa studentiem tiks organizēts lugu lasījumu pasākums Stāmerienas pilī 2025. gada februārī, aicinot gan projektā iesaistītos cilvēkus, novada teātra kolektīvu režisorus un citus interesentus.

4. Visas trīs lugas tiks nodotas Stāmerienas pils teātrim iestudēšanai nākamajās sezonās. Saskaņojot ar dramaturgiem,  un sadarbībā ar Gulbenes novada kultūras centru, lugas tiks nodotas Gulbenes novada teātra kolektīvu režisoriem.