Smiltenes apkārtnes teikas

Latviešu folkloras krātuvē glabājas bagātīgs Smiltenes puses teiku materiāls, kas atklāj agrāko paaudžu priekšstatus un ticējumus, vēsta par dažādām personām un notikumiem, atklāj jaunu dimensiju Smiltenes novada ainavai. Smiltenes folkloras kolekcijas lielākoties tapušas 1920.–1930. gados, pateicoties aktīviem un folkloras stāstījumos ieinteresētiem vietējiem folkloras vācējiem. Kopskaitā apzināts vairāk nekā 1300 teiku, kas pierakstītas Smiltenē, Aumeisteros, Bilskā, Palsmanē, Mēros, Blomē, Launkalnē, Grundzālē un citviet. Turkāt daudzas no tām pierakstītas vietējā izloksnē, kas ir bagātīgākais Smiltenes apkārtnē runātās valodas fiksējums no simt gadu senas pagātnes.
Šī projekta mērķis ir atklāt bagāto Smiltenes apkārtnes teiku (un līdz ar to arī – valodas) mantojumu, kas līdz šim nav bijis apzināts, un veikt pētījumu par Smiltenes apkārtnes teiku vācējiem un teicējiem, sagatavojot manuskriptu grāmatai, ko plānots izdot 2025. gadā. Ciešā sadarbībā ar novada bibliotēkām un Smiltenes novadpētniecības muzeju, teiku apzināšanā un zināšanu apmaiņā tiks iesaistīti Smiltenes novada iedzīvotāji, šādā veidā topošo publicējumu padarot vēl jo vērtīgāku. Apkopojot un apstrādājot teiku materiālu, veicot izpēti arhīvos un lauka pētījumu, īstenojot piecus seminārus dažādās Smiltenes novada vietās un apkopojot vietējo iedzīvotāju sniegto informāciju, projekta rezultātā tiks sagatavots manuskripts grāmatai "Smiltenes apkārtnes teikas".

Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir centrālais arhīvs, kurā glabājas folkloras materiāli no visas Latvijas manuskriptu, audio, foto un video formātā. Kopējais kolekciju skaits krietni sniedzas pāri diviem tūkstošiem. Starp šīm kolekcijām aptuveni 12 kolekcijās dokumentēta Smiltenes apkārtnes folklora. Kaut arī tajās sastopam visus folkloras žanrus – tautasdziesmas, ticējumu, pasakas, mīklas, sakāmvārdus u.c., jo sevišķi bagāts ir pierakstītais teiku un nostāstu materiāls, kas pavisam noteikti ir viens no vērienīgākajiem visā Latvijā. 

Veicot priekšizpēti, folkloras pētniece un Smiltenes novada iedzīvotāja Sanita Reinsone atklāja, ka Smiltenes novadu Latvijas teiku vākuma priekšplānā izvirzījuši vietējie iedzīvotāji – folkloras vācēji, kas ar apbrīnojamu aizrautību pierakstījuši folkloru Smiltenes apkārtnē 1920.–1930. gados. Kaut arī atrodami arī vēlāku laiku pieraksti, tomēr lielākie nopelni pieder tieši minētā perioda folkloras vācējiem un jo sevišķi Hugo Skujiņam, Kārlim Skujiņam, Kārlim Jansonam, Jānim Bērtulim, Ērikam Liepiņam un citiem. Pa visiem kopā viņi apklaušinājuši vairāk nekā 200 cilvēku. Kopumā Smiltenes teiku pierakstītāji ir būtiski ietekmējuši vispārējo izpratni par latviešu mitoloģiju un dažādiem mītiskajiem priekšstatiem, tomēr viņu vārds līdz šim ir maz izskanējis ne tikai pētījumos, bet dažādu iemeslu dēļ bijis maz zināms arī novadā. 

Šis projekts mainīs šo situāciju, parādot Smiltenes apkārtnes teiku mantojuma unikalitāti Latvijas mērogā un atklājot Smiltenes folkloras vācēju un teicēju personības.

Projekta ilgtermiņa mērķis ir izdot grāmatu par Smiltenes novada teikām, to vācējiem un teicējiem un atklāt Latvijai un novadniekiem Smiltenes bagāto teiku mantojumu.

Konkrētā projekta mērķis ir iepazīstināt Smiltenes novada iedzīvotājus ar šo vērtīgo mantojumu, veikt pētījumu un sagatavot manuskriptu grāmatai, apkopojot un apstrādājot teikas, iesaistot vietējos iedzīvotājus pētījumā, diskutējot un uzklausot ieteikumus piecos semināros. 

Tomēr projektam ir vēl kāds potenciāls: Smiltenes teikās ir minēts ļoti daudz apkārtnes vietu – mājas, apvidi, meži, pakalni, ceļi, akmeņu krāvumi utt., kam ir labs tālākizmantošanas potenciāls, veidojot, piemēram, digitālo teiku karti un lokālo tūrisma piedāvājumu, piemēram, pārgājienu maršrutus.  

Aktivitāte 1: Teiku tekstu atlase un apstrāde.
Maijs–jūnijs, ar mazāku intensitāti arī jūlijā un augustā 
Uzdevumi: 
- no reģistrētā teiku saraksta (vairāk nekā 1300 teiku) veidot plašu grāmatā iekļaujamu izlasi, atfiltrējot identiskos variantus; 
- veikt teiku tekstu sistematizēšanu un metadatu pievienošanu (teicējs, pierakstītājs, vieta, pierakstīšanas gads, minētās vietas); 
- veikt tekstu apstrādi, rediģējot tekstus, atšifrējot tos tekstus, kas vēl nav pārrakstīti;

Aktivitāte 2: Lauka pētījums Smiltenes novadā. 
Jūnijs–jūlijs. 
Uzdevumi: 
– dokumentēt teikās minētās vietas un teicēju dzīvesvietas; fotografēt, pārbaudīt, kuras vietas vēl pastāv, kuras ne; 
– sagatavot sarakstu ar vietām, kuras neizdodas atrast; 
– intervēt cilvēkus, kas dzīvo apkārtnē, kur kādreiz dzīvojuši Smiltenes teiku pierakstītāji un teicēji ar mērķi noskaidrot papildu informāciju un iegūt fotogrāfijas, kā arī apzināt, cik daudz no teikās minētā ir zināms. 

Aktivitāte 3: Darbs arhīvos, pētījuma veikšana
Septembris–decembris. 
Uzdevumi: 
– veikt pētniecisku darbu Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Zonālajos arhīvos, Latviešu folkloras krātuvē, reģionālajā un valsts mēroga periodikā, lokālajos muzejos un novadpētniecības krājumos, meklējot un apkopojot biogrāfisku informāciju un liecības par Smiltenes teiku vācēju un teicēju dzīvi un darbību; 
– līdztekus darbam arhīvā apkopot Smiltenes novada iedzīvotāju sniegto informāciju, integrēt to pētījumā un sagatavot tekstu grāmatas manuskriptam, kurā būs divas daļas – pētnieciskā daļa par Smiltenes teiku specifiku un kolekciju tapšanā iesaistītajiem cilvēkiem un anotēti teiku teksti, kopskaitā ap 1200 teiku. 

Aktivitāte 4: Sabiedrības iesaiste zināšanu apmaiņā
Maijs–decembris.
Uzdevumi: 
– sadarbībā ar Smiltenes novadpētniecības muzeju informēt sabiedrību par projektu un rosināt diskusijas muzeja sociālo tīklu kontos; 
– publicēt informāciju par projektu un aicināt iedzīvotājus iesaistīties informācijas sniegšanā Smiltenes novada pašvaldības laikrakstā un laikrakstā "Ziemeļlatvija"; 
– sadarbībā ar novada bibliotēkām organizēt piecus seminārus Smiltenes novada pagastos, kuros pierakstīts visvairāk teiku (Smiltenē, Bilskā, Palsmanē, Blomē un Mēros); 
– atstāt manuskripta izdruku un veikt grāmatas manuskripta apspriešanu 10 novada bibliotēkās.

Raugoties uz projektu ilgtermiņā, Smiltenes apkārtnes teiku grāmatas mērķauditorija ir visi novada esošie un bijušie iedzīvotāji, kā arī ikviens interesents par latviešu tautas mitoloģiju.
Konkrētā projektā īstenoto pasākumu mērķauditorija ir novadu iedzīvotāji, kuri tiks iesaistīti zināšanu apmaiņā par teiku pierakstītājiem, vācējiem, teikās minētajiem notikumiem un vietām; aicinājumi iesaistīties tiks publicēti novada laikrakstā, "Ziemeļlatvijā" un izvēstīti sociālajos medijos.

Projekta rezultātā

1) tiks veikts unikāls pētījums par Smiltenes novada teikām, to vācējiem un teicējiem, kas ne tikai popularizēs novadu un atklās smilteniešiem daudz jauna, bet būs arī vērtīgs ieguldījums latviešu tradicionālās kultūras un mitoloģijas pētniecībā; 

2) tiks sagatavots manuskripts fundamentālai Smiltenes apkārtnes teiku grāmatai, kurā būs atrodami visi iespējamie Smiltenes apkārtnē pierakstīto teiku varianti, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē. Paredzams, ka šis izdevums piešķirs Smiltenes novada identitātei jaunu, būtisku dimensiju, proti, kā teikām pārbagātu novadu, kas līdz šim nav ticis apjausts un izmantots novada savdabības daudzināšanā;

3) šīs fundamentālās topošās publikācijas tapšanā būs iesaistīti arī Smiltenes novada iedzīvotāji, kas kā sabiedriskās zinātnes (citizen science) iniciatīva pētījumam un teiku publicējumam piešķirs papildus vērtību, un reizē arī padziļinātā veidā informēs un līdziesaistīs novada iedzīvotājus Smiltenes apkārtnes teiku mantojuma atklāšanā.

Praktiskie rezultāti: 

1) sagatavots manuskripts Smiltenes apkārtnes teiku grāmatai, kur vienu daļu veido pētījums par Smiltenes teiku vācējiem un teicējiem, bet otru – fundamentāls Smiltenes teiku apkopojums (apmēram 1200 tekstu), kas būtu zinātniski korekti izstrādāta, pievienojot metadatus un koordinātas, kas nodrošinās iespēju topošo grāmatu papildināt ar precīzām kartēm;

2) noorganizēti 5 diskusiju semināri par Smiltenes apkārtnes teikām novada bibliotēkās (>125 dalībnieki);

3) noorganizētas Smiltenes apkārtnes teiku grāmatas manuskripta sabiedriskās apspriešanas 10 bibliotēkās;

4) sagatavotas vismaz 20 publicitātes vienības laikrakstos un sociālajos medijos. 

Projekta ilgtspējas potenciāls

Smiltenes teiku fenomens ir ticis apspriests ar Smiltenes novada kultūras un tūrisma jomas vadītājiem, kuri ar teiku atklājēju, pētnieci Sanitu Reinsoni ir vienisprātis, ka projektam ir labs potenciāls lokālā tūrisma piedāvājuma attīstīšanā, tostarp veidojot izzinošus pārgājienu maršrutus, veidojot kartē balstītas aplikācijas, kā arī izmantojot teiku motīvus dažādos mākslas projektos. 

Pēc grāmatas izdošanas visi savāktie materiāli, tostarp tie, kas nebūs iekļuvuši grāmatā, tiks nodoti novada mantojuma institūcijām turpmākai izmantošanai ikvienam, kas to vēlētos.