Audēju svētki Vēveros

Šogad aprit 100 gadi kopš dibināts viens no senākajiem muzejiem Eiropā – Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (turpmāk – Muzejs), kura sastāvā no 20. gs. 80. gadiem pievienota lauku ekspozīcija “Vēveri”, kas glabā piebaldzēnu 400 gadu senu mantojumu. Jau izsenis Piebalgā zemnieki labākai iztikšanai apguvuši vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu dreijāšanu un ar savu prasmi bijuši slaveni tuvos un tālos novados. Lai popularizētu seno amatniecības nozari, 2024. gada 3. augustā “Vēveros” sadarbībā ar Latvijas Nacionālās kultūras centru plānoti pirmie Vislatvijas Audēju svētki, iedibinot jaunu tradicionālās kultūras pasākumu Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā.

Svētki plānoti kā radošumu veicinošs notikums visplašākajai auditorijai, popularizējot tautas lietišķās mākslas prasmi – aušanu un godinot šīs prasmes meistarus. Svētku ietvaros apmeklētājiem daudzveidīgi tiks vēstīts par aušanas tradīcijām Vidzemē, autentiskā vidē piedāvāta iespēja atraktīvā formā izzināt senos amata noslēpumus, kā arī tiks veicināta Latvijas audēju kopienas sadarbība, prasmju pārmantojamība, tradicionālo zināšanu un amata prasmju praktizēšana un saglabāšana, popularizēta tautas mūzika un folklora.

Tādējādi tiks radīts jauns potenciāli ilgtspējīgs kultūrtūrisma produkts, vēstot par Piebalgas audējiem jeb vēveriem un, izceļot Piebalgas kultūrtelpas kvalitātes, stiprināta Piebalgas kopienas un Latvijas audēju kopienas identitātes apziņa, kā arī veicināta interese par aušanu kā jēgpilnu brīvā laika pavadīšanas iespēju.

Aušana ir viena no vecākajām tautas lietišķās mākslas nozarēm visā pasaulē, kas ir pazīstama kopš seniem laikiem. Bagātīgas ziņas par gadsimtos pārmantotām audumu darināšanas tradīcijām saglabājušās tautas atmiņā, mitoloģijā, tautasdziesmās un 19. gs. audēju rakstu grāmatās, etnogrāfiskajos tērpos, segās un audumos. Īpaši augstas aušanas prasmes attīstījuši Piebalgas audēji, par kuru dzīvesveidu atrodamas liecības Muzeja lauku ekspozīcijā “Vēveri”, kur aplūkojami audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas, kas vēsta par audēju amata attīstību.

Interese par aušanu nav zudusi arī mūsdienās. Aušanas tradīcijas ir spēcīgi iesakņojušās, stipras un noturīgas. Latvijā ir spēcīga audēju kopiena, kas koncentrējas vairāk nekā 100 lietišķās mākslas studijās, domu biedru pulciņos un kopās, kas vēlas dalīties pieredzē un iedvesmot citus pārmantot aušanas prasmes, turpinot tradīcijas, bagātinot vasaras kultūras piedāvājumu Piebalgas kultūrtelpā.

Projekta mērķi:

1. Popularizēt “Vēverus” kā īpašu galamērķi Piebalgas kultūrtelpā, kur gadsimtu gaitā ir uzkrātas, pārmantotas un šobrīd tiek eksponētas dažādu seno amatu, tajā skaitā, audēju tradīcijas, akcentējot Muzeja krājumā esošās unikālās vērtības, lietiskos pierādījumus, kas atspoguļo iepriekšējo un mūsdienu paaudžu tekstiliju un apģērba gaumi, dzīves redzējumu un darba tikumu.
2. Veicināt Latvijas iedzīvotāju un nākotnē arī ārvalstu tūristu pieplūdumu Piebalgas kultūrtelpas apmeklējumam.
3. Veicināt interesi par materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu  un aušanu kā jēgpilnu un aizraujošu brīvā laika pavadīšanas un aroda iespēju.
4. Iedibināt jaunu tradīciju – Vislatvijas Audēju svētkus, daudzinot Piebalgas kultūrtelpā zināmo tradicionālo arodu.

Muzeja lauku ekspozīcijai “Vēveri” ir vismaz 400 gadu sena vēsture. Pirmoreiz “Vēveri” minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. 18. gadsimta beigās tie iezīmēti kartē. Ilgajā miera posmā pēc Ziemeļu kara iedzīvotāju skaits audzis. “Mērnieku laikos” - 1878. gadā, kad piebaldzēni izpirkuši zemi no muižas dzimtsīpašumā, “Vēveros” jau bijušas astoņas sētas. Pamazām veidojies tagad dabā redzamais sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. 1928. gada lauksaimniecības skaitīšanā 8 saimniecībās kopā uzskaitītas ap 40 dažāda rakstura ēkas. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, kā arī lai saglabātu ēkas – Piebalgas zemnieku darba un dzīves pieminekļus – in situ – vidē un vietā, kur tie radušies, kopš 20. gadsimta 80. gadiem “Vēveros” izveidota Muzeja lauku ekspozīcija. “Vēveru” etnogrāfiskās apbūves kompleksam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss un tajā eksponētas vairākas stelles un daudzi etnogrāfiskie priekšmeti, kas vēsta par aušanas tradīcijām Piebalgā.

Lai sasniegtu projekta rezultātus, nepieciešams īstenot sekojošus uzdevumus:

1. Iesaistīt projekta organizēšanā un īstenošanā Cēsu novada Tautas lietišķās mākslas studiju, kopu un amatu māju audējus un Piebalgas amatiermākslas kolektīvus.
2. Papildināt Piebalgas kultūrtelpas vasaras kultūras notikumu programmu ar aizraujošu tradicionālās kultūras notikumu pieaugušajiem un ģimenēm ar bērniem.
3. Veicināt sadarbību starp Muzeju un tautas lietišķās mākslas studiju, aušanas pulciņu un citu nevalstisko organizāciju dalībniekiem, popularizējot aušanu kā amatniecības nozari un jēgpilnu brīvā laika pavadīšanas iespēju visu vecumu cilvēkiem Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā un citviet Latvijā.
4. Izglītot sabiedrību par aušanu kā tradicionālās kultūras un amatniecības sastāvdaļu, tās vēsturi un attīstību.
5. Piedāvāt Muzeja lauku ekspozīciju “Vēverus” kā unikālu tikšanās vietu aušanas tradīciju popularizēšanai.

Projekts plānots kā bezmaksas pasākums, tādējādi nodrošinot pieejamību ikvienam interesentam.
Mērķauditorija ir visu paaudžu interesenti no Vidzemes kultūrvēsturiskā novada un Rīgas, dažāda līmeņa audējas/i un audēju ģimenes no visiem Latvijas novadiem, audēju kopienai aicinājumu izplatot sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļu.

Balstoties uz Muzeja krājuma lietiskajiem materiāliem, audēju pieredzes stāstiem, domapmaiņu, radošo darbnīcu saturu, Vecpiebalgas kultūrvidi un klātbūtnes pieredzi, projektu īstenojot tiks sasniegti sekojoši rezultāti:

1. Īstenots kvalitatīvs, tradicionālo kultūru popularizējošs pasākums Muzeja lauku ekspozīcijā “Vēveri”.
2. Iedibināta jauna tradīcija – Vislatvijas Audēju svētki, daudzinot Piebalgas kultūrtelpā daudzināto vēveru arodu, Muzeja lauku ekspozīciju “Vēveri” un tās gleznaino apkārtni.
3. Informēta sabiedrība par audēju jeb vēveru amatniecības vēsturi Vidzemē.
4. Izglītoti interesenti par Muzeja krājumā esošajām Piebalgas kultūrtelpā ievāktajām tekstilijām, dziju krāsošanu ar augiem un Vidzemes šatiersegu vēsturi, pētnieku Dr.hist. Aijas Jansones, Dr.hist. Anetes Karlsones un TLMS “Auseklītis” vadītājas Zanes Ulmanes priekšlasījumos;
5. Veidotas jaunas iniciatīvas aušanas tradīcijas pārmantojamības nodrošināšanai Vidzemē un citās kultūrvēsturiskajās zemēs.
6. Popularizēta Latvijas lietišķās mākslas studiju darbība un iesaistes iespējas tajās.
7. veicinātas aušanas prasmes, aužot stellēs kopīgus lupatu deķus;
8. Stiprināta audēju kopienas sadarbība par tās simbolisko gadskārtējās tikšanās vietu piedāvājot Piebalgu.
9. Nodrošināta iespēja ģimenēm ar bērniem un visiem, kas interesējas par tradicionālo kultūru, jēgpilni pavadīt brīvo laiku, sekmējot dažādu paaudžu sadarbību.

Audēju svētki iekļauti Latvijas Nacionālā kultūras centra 2024. gada plānā. Tā kā Latvijā ir ap 100 audēju studijas, plānoti ap 400 audēji no dažādiem novadiem, kā arī vismaz 500 interesenti no Vidzemes un Rīgas.

Projektu plānots organizēt arī 2025. gadā, Audēju svētkus veidojot jau kā pārrobežu projektu, sadarbojoties ar Igaunijas Tautas kultūras centru un Igaunijas Brīvdabas muzeju, izzinot kopīgo un atšķirīgo Ziemeļlatvijas un Dienvidigaunijas tradicionālajā kultūrā, piesaistot interesi ne tikai Vidzemes kultūrvēsturiskā novada iedzīvotājiem, bet arī tūristiem no Igaunijas.