Marijai Eglītei (Stalbovai) veltītās grāmatas “No ugunīm un sniega" izdošana

Projekts paredz Marijai Eglītei veltītā Maijas Krekles biogrāfiskā romāna "No ugunīm un siega" izdošanu. Marijai Eglītei (dzim. Stalbova, 1879-1926) ir īpaša vieta Latvijas kultūras vēsturē. Viņa bija viena no retajām sava laika latvietēm – ģimnāzijas absolventēm, erudīta pedagoģe, talantīga pianiste, tulkotāja no franču valodas. Bet vēl dziļākas pēdas Marija Eglīte, dzejnieka Viktora Eglīša sieva, komponista Emīla Dārziņa, dzejnieka Edvarta Virzas, Valdemāra Damberga, Kārļa Jēkabsona mūza un pielūgtā, atstājusi kā viena no latviešu modernisma iedvesmotājām un simboliem.

Maijas Krekles romāns ir pirmais daiļliteratūras formā izteiktais pētījums par Marijas Eglītes (Stalbovas) traģiski īso dzīvi. Tas tapis, balstoties Marijas dienasgrāmatās, sarakstē ar Viktoru Eglīti un abu paziņām. Caur neparastajām abu dzīvesbiedru attiecībām, no ļoti personiska, pat intīma skatupunkta autore atklāj plašāku 20. gadsimta sākuma Latvijas sabiedrības ainu – literāro salonu kultūru, modernisma ideju iespaidu uz ikdienas dzīvi un uzskatiem par laulību, uzticību, radošumu.

Marija romānā atskatās uz savu dzīvi, tās augstākajiem un zemākajiem punktiem. Lasītājiem tas ļauj ceļot laikā atpakaļ uz 20. gadsimta sākumu, telpā no Krievijas līdz par Francijai, taču centrējoties Vidzemē, gan arī, tā kā Marija Eglīte bija spilgta modernisma laika pārstāve, šī laika filozofijā par radošumu, individualitāti, cilvēka dzīves vērtību un nāves traģiku.

Izdodot literāri un kultūrvēsturiski vērtīgu, plašam lasītāju lokam interesantu grāmatu par piemirstu personību – vidzemnieci Mariju Eglīti (Stalbovu), turklāt tieši viņas 145. jubilejas gadā, tiks būtiski papildināts Vidzemes personībām veltīto grāmatu klāsts. "No ugunīm un sniega" ir grāmata, kam būtu jānonāk ikvienā Vidzemes publiskajā bibliotēkā, atgādinot par spilgtu, kaut arī īsu mūžu un rosinot tālākus, jau, iespējams, akadēmiskus pētījumus par 20. gadsimta sākuma emancipācijas kustību, kultūru un sabiedrību.

Ar Maijas Krekles biogrāfisko romānu Vidzemes un arī visas Latvijas lasītāji saņems pirmo dziļāko pētījumu par cesvainiešu Stalbovu dzimtas pārstāvi Mariju Eglīti un viņas kopdzīvi ar dzejnieku Viktoru Eglīti. Romāns veidots kā Marijas atskats uz mūžā pieredzēto, kad viņa dzīves pēdējos mēnešos, no 1926. gada februāra līdz 27. jūnijam, gulēja Inčukalna sanatorijā, neveiksmīgi ārstējoties no tuberkulozes, tādējādi iezīmējot arī šo 20.gadsimta sākuma būtisko aspektu.

Atmiņu mozaīkā spilgti tēloti Viktoram Eglītim piešķirtajā Inciema muižā pavadītie gadi, piešķirot papildu dimensiju arī Anšlava Eglīša romānam "Pansija pilī", kas šobrīd atguvis aktualitāti, pateicoties daudzsēriju mākslas filmai un kurā pieminēta tikai Marijas nāve.

Romāna autentisko balsi rada tajā izmantotie agrāk nepublicētie Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas materiāli, Marijas un Viktora Eglīšu, kā arī Edvarta Virzas vēstuļu un Marijas un Anšlava Eglīšu dienasgrāmatu fragmenti.

Projekta uzdevumi ir veikt manuskripta literāro redaktūru, divas korektūras,  izveidot grāmatas un tās vāka dizainu, izstrādāt tehnisko maketu, veikt grāmatas maketēšanu un drukāšanu, kā arī izstrādāt mārketinga plānu, lai grāmata sasniegtu iespējami plašu lasītāju loku, tāpat kā tas noticis ar iepriekšējiem Maijas Krekles biogrāfiskajiem romāniem, kas veltīti Emīlam Dārziņam, Austrai Skujiņai un Vilim Plūdonim.

Tāpat informācija par grāmatas iznākšanu un atbalstītājiem tiks ievietota AS "Latvijas Mediji" drukātajos plašsaziņas līdzekļos, portālā "Lasi.lv" un izdevniecības "Latvijas Mediji" sociālo mediju kontos.

Grāmatu plānots izdot 1200 eksemplāru lielā tirāžā, taču faktiskā lasītāju auditorija būs vismaz piecas līdz desmit reizes lielāka:
1) katru grāmatas eksemplāru parasti izlasa vairāk par vienu cilvēku;
2) visas līdzšinējās Maijas Krekles grāmatas iepirkušas publiskās bibliotēkas, un, piemēram, uz biogrāfisko romānu par Emīlu Dārziņu joprojām daudzās bibliotēkās veidojas rinda, kaut arī tas iznācis pirms pieciem gadiem.

Grāmata ir viens no ilgtspējīgākajiem kultūras produktiem, jo, reiz iznākusi, tā var sasniegt lasītājus pat pēc simt gadiem, nepārtraukti akumulējot lasītāju skaitu. Sākotnējā grāmatas tirāža piesardzīgi plānota 1200 eksemplāru apjomā, tā kā Marija Eglīte (Stalbova) salīdzinājumā ar iepriekšējiem M. Krekles biogrāfisko romānu varoņiem ir daudz mazāk pazīstama, taču reālā auditorija būs vairākkārt lielāka. Turklāt, ja lasītāju interese būs pietiekami liela, pēc kāda laika var tikt izdota un arī e-bibliotēkai 3td piedāvāta grāmatas digitālā versija, vēl būtiskāk paplašinot auditoriju.

Skatoties no kultūrvēsturiskā viedokļa, M. Krekles biogrāfiskais romāns "No ugunīm un sniega" atgriezīs informatīvajā laukā piemirstu, bet savā laikā ļoti nozīmīgu Latvijas kultūras personību.