Īstenošanas vieta:
Iesniedzējs:
Biedrība “Tango laiks”
Projekta kopējās izmaksas:
2892.00 EUR
Finansējums no VKKF:
2072.00 EUR
Līdzfinansējums:
820.00 EUR

Kopsavilkums

“Mana vecmamma dejoja tango. Viņai bija vīna tumšsarkana dabīgā zīda samta kleita ar šleifi uz krūtīm. Mīksta kā peļu ādiņa. Varbūt viņa pazina Oskaru Stroku?” Tango ir mūsu vecvecāku jaunības deja. Eleganto dāmu deja, kurā parādīt savu grāciju un satikt savu vīrieti – savu mīlestību. 

Pēc 100 gadiem tango atkal atgriezies – kā atzīts UNESCO nemateriālās kultūras mantojums. Tas atgriezies arī Latvijā. Nu jau kā sociāla deja, lai bēgtu no vientulības, no burzmas, no steigas, no paviršības un nejūtības. Dziesmu vārdi par zudušo mīlestību, par skaistajām jaunības jūtām paliek fonā, bet priekšplānā mēs katrs, kāds esam šajā mirklī tagad.

Atšķirībā no citām dejām, tango māca skatīties uz iekšu, koncentrēt uzmanību, klausīties niansēs un radoši improvizēt. Nevis tikai skaitīt iemācītus soļus, bet izdejot pašam sevi un vienlaikus atvērt citam citu. Tango ir iespējams integrēt nacionālās dejas elementus, līdzīgi kā tas notika Somijā 60. gados, kad tango kļuva par populārāko valsts deju. Tango jau sākotnēji ietver sevī dažādu tautu tradicionālo un sakrālo deju soļus, kuru mērķis bija enerģizēt telpu un cilvēkus – iedzīvināt dzīvi.

Kopš pagājušā gada argentīnas tango nodarbības notiek arī Madonā. Lai saglabātu iesākto un nodrošinātu attīstību, ir vajadzīgas regulāras praktikas un pastāvīgi pieejama vieta, kur tikties. Ar deju vakariem. Ar regulārām profesionālu pasniedzēju meistarklasēm. Ar karodziņu pasaules tango kartē. Plānojam šogad arī vasarā atrast laiku “kopā staigāt mūzikā”. Vēlamies radīt sev un Madonai svētkus, uzņemt tango viesus no Cēsīm un Valmieras, dalīties ar zināšanām un pieredzi, organizējot izglītojošas lekcijas un demonstrējot iedvesmojošus priekšnesumus.

Mērķi

100 gadu laikā tango ir dažādi transformējies, bet mūsdienās tā ir kļuvusi par sociālu kustību. Katrā lielākā pilsētā visā pasaulē ir iespēja dejot tango pēc vienāda principa, neizmantojot sarunvalodu. Deja pēc savas izpausmes un rakstura vairo optimismu un palīdz apvienot cilvēkus. Tango sniedz iespēju izpaust sevi radoši, jo šī deja nebalstās uz soļiem, bet gan improvizāciju. Latvijā tango milongas notiek jau vairāk kā 20 gadus – ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Cēsīs, Valmierā, Ogrē, Carnikavā. Kopš pagājušā gada arī Madonā. Argentīnas tango ir brīnišķīga dažādu kultūru integrācija, skaista un veselīga tūrisma aktivitāte, tai skaitā Latvijas robežās. Vieta, kur satikties, bez vecuma ierobežojuma. Veids kā attīstīt empātiju, sapratni, spēju noturēt uzmanību un līdzsvaru ne tikai dejā, bet dzīvē. 

“Tango kā pāru deja Latvijā pazīstama kopš pagājušā gadsimta 20.g. Tolaik Eiropas tango versija tika izveidota Anglijā, balstoties uz Argentīnas tango, bet Amerikā attīstījās vairāk teatralizēts un ekspresīvs veids. Interesants fenomens ir Somija, kur 60. gados tika radīts īpašs savs dejas stils – somu tango, apvienojot argentīniešu ritmus ar somu tautas deju motīviem.

Tango nav iespējams dejot bez tango mūzikas. 20. gs. 20.–30. gados uzrakstītas daudzas brīnišķīgas franču, vācu, itāļu un zviedru melodijas. Mūsdienās tango mūzika nav iedomājama bez argentīniešu komponista Astora Pjacollas. Latvijā zināmi: Oskara Stroka “Melnās acis” un “Mans pēdējais tango’’ (1928), Artūra Maskata “Tango simfoniskajam orķestrim” (2002), Marģera Zariņa tango filmā “Pie bagātās kundzes” (režisors Leonīds Leimanis, 1969). Tango komponējuši arī Jānis Ivanovs, Alfrēds Vinters, Imants Zemzaris, Ivars Vīgners, Romualds Kalsons, Raimonds Pauls un citi.”*

* https://enciklopedija.lv/skirklis/37859-tango

Uzdevumi

1) Izveidot Madonā stabilu un regulāri pieejamu vietu tango dejošanai, kā fiziskai un garīgai aktivitātei, demokrātiskumam, dažādu sabiedrības sociālo grupu radošai, jēgpilnai un priekpilnai sadarbībai. Šobrīd dejojam 1 x nedēļā Madonas Bērnu un jauniešu centra zālē, kur mūs atbalsta Madonas pašvaldība. Būtu labi biežāk. Tam ir nepieciešama ikmēneša telpas īre, elektrība, mūzikas atskaņošanas aparatūra, nelielas uzkodas.

2) Organizēt no Rīgas vai ārzemēm uzaicinātu profesionālu tango skolotāju meistarklases reizi mēnesī. Tam nepieciešams atalgojums un transports, iespēja nakšņot Madonā.

3) Informēt un mainīt vecos priekšstatus par tango. Rīkot tam atsevišķu pasākumu – tiek gatavota lekcija-pētījums par tango vēsturi un efektu. Informatīvu materiālu izgatavošana un izvietošana sociālajos tīklos un novada vidē. Video filmēšana mācību vajadzībām.

4) Uz vietas esošā nodarbību vadītāja kvalifikācija – periodiskas apmācības pie augstāka līmeņa meistariem Rīgā.

5) Mūzikas ierakstu iegāde, vietējo mūziķu piesaistīšana un atalgošana.

. Prioritāte

Ieguvēji un mērķauditorija

Ap 600 Vidzemes iedzīvotāji no dažādām sociālajām grupām, kuri mīl dejot vai vēlas to mācīties. Cilvēki, kam interesē fiziskas un garīgas prakses. Pensionāri, kam dejošana sadzīvē ir tradīcija kopš jaunības. Lauksaimnieki, kam ziemā daudz brīva laika. Jaunieši, kam interesē atrast sevi. Biznesa cilvēki, kam nepieciešams atslābums un pārslēgšanās. Cilvēki, kam grūti atvērties un pārvarēt emocionālas barjeras. Pāri, kas vēlas padziļināt savas attiecības. Tūristi, kas apmeklē Madonu.

Paredzamie projekta rezultāti

1) Izveidota Madonā stabila tango lokācija, kas pieejama regulāros laikos visiem interesentiem – gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. Līdz ar to Madonas pilsēta iekļauta pasaules kultūras kustībā. Radīta droša un harmoniska vide iedvesmojošai laika pavadīšanai un jēdzīgai kopā būšanai. Vairots prieks un skaistums mūsu novadā. Pievērsta sabiedrības uzmanība cilvēku saskarsmes harmonijai. Tango māca būt īstam, patiesam un radošam. Projekta realizācija dod alternatīvu dagradējošām sabiedrības izpausmēm, problēmām savstarpējās attiecībās, vecuma izolētībai un sociālai neaktualitātei. Iespēja atrauties no televizoriem, kaitīgiem ieradumiem.

2) Organizētas no Rīgas vai ārzemēm uzaicinātu profesionālu tango skolotāju meistarklases reizi mēnesī, kas mācījis skatīties uz iekšu, koncentrēt uzmanību, klausīties niansēs. Dota iespēja izpaust dejā sevi radoši, nevis tikai iemācītus soļus. Attīstīta spēja just un izprast ķermeni, just citus un sadarboties. 

3) Informēta sabiedrība un mainīti vecie priekšstati par tango. Rīkots tam atsevišķs pasākums – tikusi sagatavota lekcija-pētījums par tango Vidzemē un tango saistību ar nacionālajām dejām. Izgatavoti informatīvie materiāli un izvietoti sociālajos tīklos un novada vidē. Filmēti video materiāli mācību vajadzībām.

4) Uz vietas esošā nodarbību vadītāja kvalifikācija ir paaugstināta – bijušas periodiskas apmācības pie augstāka līmeņa meistariem Rīgā vai ārzemēs.

5) Palielināts tango mūzikas ierakstu krājums, iesaistīti vietējie mūziķi.