Rijas balles nometne

Tradicionālo deju nometne ir četru dienu ilgs latviešu un kaimiņtautu deju, mūzikas un kultūras pasākums, kas piepildīts ar aizraujošu un izglītojošu saturu un spēj piesaistīt jaunus interesentus un nodrošina tradicionālās mūzikas un dejas mijiedarbības popularizēšanu 21. gadsimta kultūrvidē. Autentiskā vietā, Jaunraunas muižas klētī un tās apkārtnē norisināsies aktivitātes, kuru saturs paredz papildināt galvenokārt apmeklētāju iemaņas dejošanā, kā arī gūt iemaņas dziedāšanā, dažādos tradicionālos amatos un sniegt ieskatu tradicionālās mūzikas pētījumos un aktualitātēs, paverot iespēju formēties jaunām idejām, diskusijām un brīvai instrumentu saspēlei. Nometnes formāts ļauj nesteidzīgi iepazīt Latviešu kultūras dažādos aspektus un stiprināt piederības sajūtu šai skaitliski mazajai subkultūras daļai. Nometne no citiem danču pasākumiem atšķiras ar to, ka piedāvā 4 dienu programmu ar ārzemju pasniedzēju padziļinātām meistarklasēm, mērķtiecīgi atvēlētu laiku kopmuzicēšanai un diskusijām, kas ir būtisks aspekts repertuāra un redzesloka paplašināšanai, jaunu sadarbības ideju un muzikālo sastāvu dzimšanai.

Šobrīd Latvijā atdzimst danču vakari, Vidzemē tie notiek Cēsīs, Valmierā, Smiltenē un citur. Tajos svarīgākais ir satikšanās un izkustēšanās prieks, deju soļus atkārtojot pēc pirmā pāra parauga.  Lai izkoptu deju prasmes, savstarpējo komunikāciju pārī un ar citiem dejotājiem nepieciešami prasmīgi skolotāji un dejotāji ar daudzu gadu pieredzi. Ar nometnes palīdzību mēs vēlamies celt esošo dejotāju spēju līmeni un piesaistīt jaunus dejotājus un tradicionālās kultūras interesentus.

"Rijas balles nometnes" ideja dzima no tradicionālo deju festivāla "Rijas balle", kurš vairākkārt noticis Plakanciemā, Ķekavā un vienreiz Jaunraunas muižas klētī. Redzot veiksmīgus piemērus ārvalstīs (Starptautiskā tradicionālo deju nometne Lietuvā, festivāls "Sabatants" Igaunijā) organizatori vēlas Vidzemē ilgtermiņā piedāvāt kvalitatīvu un daudzpusīgu tradicionālo deju nometni. Ar nodarbību "Polku variācijas", "Balfolk dejas" palīdzību aizvien vairāk uzmanība tiks pievērsta dejām - polka, valsis, eilenders, kuras bieži netiek dejotas danču vakaros, bet to melodijas bieži sastomas folkloras arhīvos. Īpaši daudz Vidzemē tika dejots eilendera tipa dejas.

Izvēlēto danču vakaru muzikantu repertuārs ir ļoti plašs un dažāds. "Dandari" pirms gada izveidojuši lībiešu deju meistarklases programmu un šīs dejas iekļaus arī spēlējot dančus vakaros, tādējādi popularizējot gan lībiešu horeogrāfisko mantojumu, gan valodu. "Brička" spēlēs ieviņtipa ermoņikas, kuras agrāk bija plaši izplatītas Vidzemē, šobrīd vien pāris desmit cilvēku prot tās spēlēt un vēl mazāk spēlē ikdienā, taču pateicoties "Ķekavas muzikantu" rīkotajiem Ieviņu saietiem un "Skaņumājas" instrumentu spēles kursiem, interese par unikālajām ieviņām sāk atdzimt un plaukt. Grupas  repertuārā arī tiks izvēlētas Pētera Ganiņa melodijas, kuras viņš iespēlēja uz ieviņermoņikas - eilenderi, polkas, valši, u.c.

Ilgtermiņa mērķis: nodrošināt sadzīviskās dejas, instrumentu spēles un seno amatniecības prasmju ilgtspēju un pārmantošanu, veicināt sabiedrības ieinteresētību latviešu tradicionālās kultūras vērtībās - mūzikas un dejas mijiedarbībā.

Projekta īstermiņa mērķis: Veicinot sabiedrības tiekšanos pēc tradicionālām vērtībām un aktīva, izglītojoša dzīvesveida, noorganizēt starptautisku četru dienu deju nometni.

Uzdevumi:

1) izveidot programmu, kas ietver 7 dažādas, kvalitatīvas deju meistarklases, 4 amatu meistarklases (saktu un celaiņu izgatavošana), 2 dziedāšanas meistarklases, 4 instrumentu saspēles, 1 semināru, 1 diskusiju, kā arī 2 deju vakarus ar 10 mūziķu sastāvu piedalīšanos.

2) uzrunāt nodarbību vadītājus un muzikantus un veikt cenu aptauju,

3) uzrakstīt un iesniegt projektu,

4) sagatavot un izsūtīt publicitātes materiālus medijiem, izziņot pasākumu

5) Noorganizēt un realizēt 4 dienu ilgu pasākumu.

6)Nodrošināt muzikantu, pedagogu un lektoru dalību festivālā.

7) Nodrošināt publicitātes pasākumus pēc projekta un veikt projekta izvērtēšanu.

Kopējais nometnes dalībnieku skaits 80 dalībnieki, ieskaitot muzikantus un pasniedzējus.Uz 2 danču vakariem paredzēts piesaistīt vēl papildus 40 dalībniekus.Mērķauditorija : danču vakaru apmeklētāji, instrumentu apmācību nodarbību apmeklētāji, folkloras kustības pārstāvji, vietējie interesenti.
Informācijas kanāli: Facebook; Flaijeru un afišu izplatīšana Latvijā, Lietuvā, Igaunijā danču vakors, Latvijas radio 3 “Etnovēstis”, LETA, www.priekuli.lv/ www.cesis.lv, iesaistīto mūziķu soc.tīklos

1)Noorganizēta 4 dienu ilga tradicionālās kultūras vērtībās balstīta nometne, 2)Apgūtas tradicionālās dejas un to variācijas, pilnveidojot deju iemaņas – iesācējiem ievadsoļu apguve, pārējiem - polkas, kadriļas, pāru figūrdejas, dziedamās dejas, 3) Iepazīstināta sabiedrības daļa ar Eiropā šobrīd populārām balfolk dejām, to daudzveidību, saistību ar Latvijā praktizētam dejām, 4) Apzināts, stiprināts un paplašināts vīru dziedamo dziesmu repertuārs un dziedāšanas prasmes,  5) Noorganizēts izglītojošs seminārs par populāro deju mūziku 20.- 30. gados. 6) Noorganizēta diskusija starp festivāla apmeklētājiem, mūziķiem, pedagogiem un deju entuziastiem par muzikālo izglītību folkloras kustības ietvaros, 7) Apgūtas vai pilnveidotas prasmes saktu un celaiņu gatavošanā, 8)Paplašināts mūziķu un apmeklētāju repertuārs 9)Nodrošināta muzikantu satikšanās, kopmuzicēšana un sadarbība visdažādākajās formās - gan saspēlēs, gan sadziedāšanās, gan improvizācijās.  10)Stiprināta Baltijas valstu danču klubu un muzikantu sadarbība, 11) Paplašināta danču kopiena ar jauniem interesentiem, 12) Apzināts un stiprināts Vidzemes kultūras mantojums – dažadas eilendera tipa dejas un melodijas, ieviņermoņikas spēles praktizēšana, popularizēšana, izmēģināšana.