“Seno latgaļu garīgais mantojums: upurēšana un ziedošana”

Āraišu ezerpils atklājējs, arheologs Jānis Apals ir sacījis: “Āraišu ezerpils rekonstrukcija atspoguļo senlatviešu senču dzīvesveidu un kultūru, ko nebija vēl ietekmējušas citas tautas.” Āraišu ezerpils ir vienīgais kultūras objekts Latvijā, kas sniedzas tik senā un pamatotā vienas sentautas gadsimta pastāvēšanas izpētē, sniedzot vērtīgu pienesumu izpratnē par Vidzemes seno latgaļu dzīvesveidu un tradīcijām. Tomēr šāda izpēte ir norisinājusies galvenokārt materiālā mantojuma kontekstā, un ezerpiliešu garīgā pasaule ir mazāk pētīta. Tāpēc Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks (turpmāk – ĀEAP) ir uzrunājis folkloras pētnieci Dr. habil. philol. Janīnu Kursīti – Pakuli, vēsturnieku un arheologu Dr.habil.hist. Juri Urtānu, kā arī Dr.habil.phil. Jolantu Staugu piedalīties semināra diskusijā “Seno latgaļu garīgais mantojums: upurēšana un ziedošana”, kuru realizētu 2024. gada rudenī. Semināra diskusiju vadīs ĀEAP speciālisti - filoloģe  un muzejpedagoģe Dārta Dzenīte un arheologs Jānis Meinerts, un diskusija norisināsies uz vietas Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka Apmeklētāju centrā. Lai iepazīstinātu pēc iespējas plašāku sabiedrību ar referātiem un diskusiju tiks organizēta diskusijas tiešraides translēšana, kā arī veikts diskusijas ieraksts ievietošanai sociālo mediju platformās (YouTube, Facebook). Semināra diskusijas “Seno latgaļu garīgais mantojums: upurēšana un ziedošana” pirmajā daļā dalībnieki nolasīs referātus, savukārt otrajā daļā sekos diskusija par dzirdēto. 

Projekts veicinās Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras daudzveidības saglabāšanu un attīstību, izzinās seno latgaļu tradīcijas un kultūru, iegūs jaunas ziņas par mitoloģisko dievību nozīmi, funkcijām un īpašībām. Senie latgaļi bija viena no trijām sentautām, kas vēsturiski apdzīvoja Vidzemes teritoriju un kuras ietekme uz Vidzemes kultūru – valodu, tradīcijām, folkloru, var just vēl joprojām. Pateicoties J. Apala arheoloģiskajai darbībai, ir apzināti desmit ezeri Vidzemes centrālajā vidienē, kuros ir atrastas ezermītnes. Šie atradumi ievērojami papildināja ziņas par seno latgaļu mantojumu .

Īstermiņa mērķis : Realizēt semināra diskusiju "Seno latgaļu garīgais mantojums : upurēšana un ziedošana" divās daļās ar folkloras pētnieku un arheologu priekšlasījumiem pirmajā daļā un izvērstāku jautājumu analīzi otrajā daļā, semināra diskusijas translēšanu tiešraidē un ieraksta sagatavošanu.  

Ilgtermiņa mērķis: papildināt un pilnveidot ĀEAP piedāvājumu (muzejpedagoģiskās programmas, ekskursijas) ar iegūtajām ziņām par mitoloģisko dievību lomu seno latgaļu dzīvē, amuletu valkāšanu, kā arī upurēto mājlopu aizsardzības funkcijām un sakralitāti, daudzveidot ĀEAP ekspozīcijas saturu, atklājot priekšmetu simbolisko, zemtekstuālo un garīgo nozīmi, organizēt bagātīgāk seno latviešu tradicionālo svētku atzīmēšanu, piesaistīt plašāku mērķauditoriju ar interesi dievturībā, latviskās identitātes piekopšanā un folklorā, publicēt referātu priekšlasījumus plašākā zinātnisko rakstu apkopojumā par ezerpiliešu dzīvesveidu un mantojumu.

1) Piesaistīt folkloras pētniekus un arheologus konkrēto referātu tēmu sagatavošanai un referēšanai 2) Piesaistīt video operatorus semināra diskusijas tiešsaistes translēšanai un ieraksta sagatavošanai 3) Informēt sabiedrību par semināra diskusijas norisi, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un sociālo mediju platformas 4) Piesaistīt kompetentus speciālistus semināra diskusijas vadīšanai.

Tā kā projekta semināra diskusija “Seno latgaļu garīgais mantojums: upurēšana un ziedošana” norisināsies starpdisciplinārā līmenī, tās mērķauditorija ir gan zinātniski akadēmiskā mērķauditorija, gan vispārējie sabiedrības pārstāvji ar interesi latviskas identitātes izkopšanā, folklorā, latviešu sentautas vēsturē. Mērķauditorija būs tiešraides klausītāji, gan klātienes apmeklētāji. Projekta ilgtermiņa ieguvēji būs ārzemju un vietējie tūristi, kā arī Latvijas skolu audzēkņi.

Ņemot vērā ievērojamo ziedojumu klāstu, kas ir vairāk kā desmit vienības, šo atradumu simboliskās un zemtekstuālās nozīmes skaidrojums, kā arī konkrētu mitoloģisko dievību kulta noteikšana ievērojami mainītu priekšstatu ne tikai par ezerpiliešu garīgumu, bet arī par viņu dzīvesveidu un dažādu saimniecisko darbību jēgu. Projekta atbalstīšanas rezultātā ĀEAP iegūs diskusijas semināra materiālu, kas pastāvīgi būs pieejams sociālajā mediju kanālā YouTube, kā arī iegūto ziņu rezultātā ĀEAP pilnveidos un bagātinās kultūras piedāvājumu ar jaunām muzejpedagoģiskām nodarbībām, kā arī ekskursijām.  Ņemot vērā, ka projekta ietvaros organizēs semināra diskusiju ar augsti kvalificētiem pētniekiem un speciālistiem, apmeklētāji varēs baudīt kvalitatīvu pasākumu, kurā izzinās Vidzemes kultūras daudzveidību. Projekta viens no ilgtermiņa mērķiem ir izmantot iegūtās ziņas jaunu muzejpedagoģisko programmu izstrādei, ekskursijas materiālu sagatavošanai, jauna ekspozīcijas satura plānošanai, pasākumu saistībā ar seno latviešu tradicionālo svētku atzīmēšanai.

Ir paredzams, ka semināra diskusiju apmeklēs apt.70 cilvēki klātienē uz vietas, līdz 200 cilvēkiem pievienosies tās tiešraidē, savukārt semināra diskusijas ierakstu noklausīsies līdz 5000 interesantu.