Daces Markus monogrāfija “Izloksnes Latvijas-Igaunijas pierobežā: Jaunlaicene un Veclaicene”

2020. g. Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma kartē pirmoreiz rādīta Malēnija, tās definīcija oficiāli apstiprināta Latviešu valodas ekspertu komisijā 2024. g. 10. janvārī. Malēnijā plašas valodnieku ekspedīcijas nav bijušas, tāpēc šo izlokšņu aprakstos iespējams popularizēt tradicionālās pazīmes un joprojām izdarīt atklājumus. Projektā piedāvāts izdevniecībā “RTU Izdevniecība” publicēt Daces Markus monogrāfiju par malēniešu izloksnēm “Izloksnes Latvijas-Igaunijas pierobežā: Jaunlaicene un Veclaicene”, tā sekmētu Latvijas iedzīvotāju labāku iepazīšanos ar Malēniju, tās kultūrvēstures saglabāšanu. Malēniešu runa ir centrālais jēdziens, ar ko saistās Malēnijas iedzīvotāju uzskati, dzīvesveids, vide un vēsture. Materiāli krāti biedrības “Radošie malēnieši” vadītajās malēniešu valodas nometnēs, bet īpaši papildināti 2024. gadā. Grāmatas uzdevumi pārsniedz šauru izlokšņu aprakstu, tie pildīti dialektoloģijas, ģeolingvistikas un sociolingvistikas aspektā, vienlaikus iepazīstot kultūrvēsturisko kontekstu un gūstot priekšstatu par valodas parādību statiskumu vs. dinamiku laika gaitā. Kā novitāte monogrāfijā ir: - ar 8 pazīmēm izteikti precīzi kritēriji, kas atšķir dziļās latgaliskās izloksnes Vidzemē (Malēnijā) un Latgalē; - pamatotas Malēnijas un Dienvidigaunijas izlokšņu līdzības (visvairāk  Jaunlaicenes un Veclaicenes izloksnēs), kas liek domāt par procesiem ar atšķirīgiem etnosiem piederīgu ļaužu pārvietošanos un rosina hipotēzes parlingvistisku parādību kādreizēju plašāku izplatību.

Latviešu valoda ir viena no latviskās kultūras sastāvdaļām, savukārt latviešu valodas izloksnes rāda latviešu valodas daudzveidīgo bagātību, tradīcijas, valodas vēsturi un sakarus ar citām tautām. Plaši zināms, ka Vidzemes teritorijā runā vidus dialekta izloksnes, parasti mazāk zināms par savdabīgo Vidzems teritoriju, kurā runā augšzemnieku dialekta dziļās latgaliskās izloksnes, kas atšķiras no Latgalē runātajām. Tikai 2020. gadā šī teritorija ar nosaukumu Malēnija tika ierakstīta Latvijas vēsturisko zemju likumā un tikai 2024. gada 10. janvārī Malēnijas definīcija tika apstiprināta latviešu valodas ekspertu komisijā. Projekta gaitā izdotā monogrāfija būs būtisks ieguldījums Malēnijas kā Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras daudzveidības saglabāšanā, attīstīšanā un kultūras pieejamības paplašināšanā. Grāmatā izstrādātais malēnisko pazīmju komplekss sekmēs šo izlokšņu atpazīstamības ilgtspēju. LZA īstenās locekles, profesores Daces Markus zinātniski teorētiskā un populārzinātniskā darba pieredze (publikācijas un referāti konferencēs par malēniešiem un viņu runu, ilggadēja materiālu vākšana, iesaistīšanās “Malēniešu valodas nometņu” organizēšanā un vadībā 2018., 2022., 2023. gadā, šķirkļa “Malēnija” izstrāde Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai un ciešie sakari ar malēniešu informantiem) un izdevniecības “RTU Izdevniecība” profesionālā pieredze ir garants apgalvot, ka tieši šis projekts ir atbilstošs variants Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma zemes – Malēnijas vērtību apzināšanai, popularizēšanai un nostiprināšanai, veicinot Vidzemes kultūras daudzveidības izzināšanu, saglabāšanu un attīstību.

Mērķis: publicēt izdevniecībā “RTU Izdevniecība” Daces Markus monogrāfiju “Izloksnes Latvijas-Igaunijas pierobežā: Jaunlaicene un Veclaicene”, sekmējot Malēnijas kultūras daudzveidības izzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu Vidzemē.

1.    Īstenot kvalitatīvas RTU Humanitāro un mākslas zinātņu centrā sagatavotas Daces Markus zinātniskās monogrāfijas “Izloksnes Latvijas-Igaunijas pierobežā: Jaunlaicene un Veclaicene” publicēšanu izdevniecībā “RTU Izdevniecība”.
2.    Atklājot Vidzemes kultūras savdabību, ar monogrāfijas palīdzību plašāk un detalizētāk kultūrvēsturiskā kontekstā iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus un citus interesentus ar Malēnijas jēdzienu un malēniešu izloksnēm, ko runā Latvijas-Igaunijas pierobežā.
3.    Sekmēt malēniešu runātā varianta saglabāšanu, popularizēšanu un attīstīšanu kā 
latviskās identitātes pazīmi Latvijas-Igaunijas pierobežā.
4.    Veicināt Latvijas vēsturisko zemju kultūras daudzveidības izzināšanu, saglabāšanu un attīstību Vidzemē.
 

Latvijas iedzīvotāji, valodnieki, filoloģijas un pedagoģijas studenti., citi interesenti.

Kvalitatīvie ieguvumi vai rezultāti:

1)      Monogrāfijas lasītāji iepazīs Latvijas kultūrvēsturisko iedalījumu, īpaši Malēnijas vietu un specifiku Ziemeļaustrumvidzemē, tajā būs sniegti precīzi kritēriji, kas atšķir dziļo latgalisko izlokšņu malēniešu variantu no Latgalē runātajām dziļajām latgaliskajām izloksnēm.

2)      Grāmata papildinās lasītāju izpratni par malēniskajām izloksnēm kā latviskās identitātes pazīmi Vidzemē un stiprinās apziņu par pierobežas latviešu un igauņu sakariem kā kultūrvēsturisku vērtību.

3)      Grāmatas autore sniegs jaunas lingvistiskas atziņas par izlokšņu dinamiku un lietojumu, bet valodas analīzei izmantotajos izlokšņu runātāju stāstījumos lasītāji uzzinās arī par attiecīgā novada kultūrvēsturi, runātājiem nozīmīgiem notikumiem un darba tikumu.

4)      Monogrāfijas materiāli veicinās izlokšņu kā latviešu valodas daudzveidības un bagātības popularizēšanu un saglabāšanu.

Kvantitatīvie ieguvumi vai rezultāti

Pēc publicēšanas gan individuālie lasītāji, gan bibliotēkas, augstskolas u.c. ieinteresētās iestādes varēs iegādāties 300 monogrāfijas eksemplārus.