Lībiešu valodas izzināšana caur teātra izrādi "Putn ilgs"

Lēdurga ir Vidzemes lībiešu vēsturiskā zeme. Jau vairākus gadus Lēdurgā tiek pētīts, izzināts un apkopots vēsturiskais mantojums, kas saistīts ar Vidzemes lībiešu tradīcijām, valodu un vietvārdiem. 

Š.g. 22.martā pie Aģes upes tiks uzstādīts pirmā vietvārda nosaukuma zīme lībiešu valodā - līdzās ierastam "Aģe" būs arī upes nosaukums lībiešu valodā "Aģjoug".

Biedrība "Lēdurgas Ezerkalni", kas atjauno Lēdurgas seno baznīcas krogu un organizē kultūras pasākumus kultūrvietā "Lēdurgas senais baznīcas krogs" 2025.gada 7.jūnijā organizēs pasākumu kurā tiks rādīta Willa teātra izrāde ar nosaukumu "Putn Ilgs". Izrāde tapusi pēc mūsdienu somu dzejnieces  Heli Lāksonena grāmatas "Kad gos smei"un to latviski atdzejojis Guntars Godiņš, izmantojot Vidzemes piekrastes lībisko izloksni.

Izrāde ir par eskeipismu un mazo lietu apbrīnošanu. Lāksonenas dzeja pašpietiekami un aizrautīgi fiksē dabā un cilvēkos brīnumaino. Tikpat dzīva un apliecinoša būs arī izrāde jeb izrād`. “Mums nepieder nekas cits kā visu apkārt fiksējošā apziņa – nepievilsim to,” ar smaidu saka izrādes veidotāji.

Pēc izrādes būs tikšanās ar dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu, kas nu krietnu laiku dzīvo Siguldā. No tulkotāja uzzināsim kā top viņa tulkojumi, kā tiek izmantota tulkošanā lībiskā izloksne.

Izrādi veidojis profesionāls aktieris un režisors Varis Piņķis ar kustību mākslinieci Ingu Seņkāni. Izrādē piedalās "Spēlmaņu nakts" balvas saņēmēja un bijusī Jaunā Rīgas teātra aktrise Inga Alsiņa-Lasmane.Tas apliecina pasākuma atbilstību kvalitatīvas kultūras kritērijiem. Kā arī būs iespēja nedaudz iepazīties ar somu mūsdienu dzeju un piedalīties sarunās ar zināmu latviešu tulkotāju un dzejnieku Guntaru Godiņu, kurš tulkošanā izmantojis ļoti neparastu paņēmienu - tulkot somu dzejnieces, kura raksta dienvidrietumu somu valodas dialektā, dzejas darbos izmantojot Vidzemes piekrastes lībisko izloksni. Latviski līdz šim iznākušas vēl vairākas Heli Lāksonena grāmatas , tādas kā "Piec ait kalns", "Soul. Burkans. Undens" un "Paņēmi manu sirdi no plaukta". Visas atdzejojis G.Godiņš. Šāda darba metode un dzejas tulkojums ir unikāls. Tapēc, kā tas tapa, būtu jāzin un jāiepazīst arī, kā tika izmantota tulkošanā tieši Vidzemes piekrastes lībiskā izloksne. Ar ko un vai tā atšķiras, piemēram, no Kurzemes krasta lībiskās izloksnes, vai Salacas un Gaujas lībiešu izloksnes.

Projekta uzdevums ir iepazīstināt Lēdurgas un Siguldas novada iedzīvotājus, kuri ir Vidzemes  lībiešu vēsturisko zemju šodienas apdzīvotāji, kā arī ar lībiešu dialektu daudzveidību, ar to, kā iespējams izmantot izloksni dzejas atdzejošanā, lai saglabātu somu dzejnieces dzejas īpatnību caur kvalitatīvu profesionālu teātra izrādi. Kā arī notiks sarunas ar atdzejotāju.

Mērķauditorija visi kam patīk profesionālas teātra izrādes un dzeja. Vidzemes vēsturisko zemju šobrīd esošie apdzīvotāji. Lēdurgas un Siguldas novada iedzīvotāji.Visi kam interesē Vidzemes lībiešu kultūrmantojums . Visi kam interesē citu tautu kultūra, šajā kontekstā somu dzejnieces dzeja.

Plānojam pasākuma apmeklētību klātienē no 40 - 60 cilvēkiem. Daudz vairāk būs to, kuri iepazīsies ar pasākuma norises informāciju sociālajos tīklos, kur publicēsim bildes un īsu apkopojumu no pasākuma. Ieguvums būs lībiešu valodas izprašana, izpratne kā tiek tulkoti darbi izmantojot vienu vai otru tulkošanas metodi. Papildus ieguvums būs iepazīšanās ar somu mūsdienu dzejnieces dzeju, kā arī cilvēkiem liks padomāt par to, ka laimes sajūta slēpjas 'mazo' lietu mīlēšanā. Tas notiks jautrā, vieglā atmosfērā, kur ar humoru tiks izstāstīts stāsts un par to būs secinājums, ka “Mums nepieder nekas cits, kā visu apkārt fiksējošā apziņa ”...

Līdzekļi, kas tiks iegūti no pasākuma biļetēm, tiks izmantoti Lēdurgas baznīcas kroga atjaunošanas darbiem.