Vēsturiskās Cēsu pilsētas kapsētas revolarizācija

18. gadsimtā izveidotā Cēsu pilsētas kapsēta ir spilgts Vidzemes mazpilsētu vēsturisko apbedījumu vietu paraugs, ko veido daudzveidīgs un koncentrēts memoriālās kultūras objektu kopums. Lai arī padomju okupācijas laikā lielākā daļa kapsētas pieminekļu cietuši vandālisma akcijās, bojāto pieminekļu daļas vēljoprojām saglabājušās turpat kapsētā. 2024. gadā ar Latvijas ebreju kopienas finansiālu atbalstu atjaunoti visi pieminekļi kapsētas ebreju nodalījumā. 2025. gadā pieminekļu atjaunošanas darbus plānots veikt kapsētas senākajā daļā – luterāņu nodalījuma austrumu sektorā. No Valsts kultūrkapitāla fonda jau izdevies piesaistīt finansējumu divu akmens pieminekļu konservācijai un daļēji – metāla pieminekļu restaurācijas meistardarbnīcas norisei kapsētā š. g. augustā. Par Cēsu novada Kultūras projektu konkursā piešķirtajiem līdzekļiem plānots veikt vēl trīs pieminekļu atjaunošanu. Projekta ietvaros paredzēts kapsētas senākajā daļā uzstādīt informatīvo stendu,  restaurēt vienu vēsturiski un mākslinieciski nozīmīgu pieminekli, kā arī rīkot metāla pieminekļu restaurācijas meistardarbnīcu. 

* Kultūras mantojuma jomā ar jēdzienu "revalorizācija" apzīmē mantojuma vietas funkcionālās un simboliskās vērtības apzināšanu un atjaunošanu, kā arī izpratnes veicināšanu par konkrēto objektu; revalorizācija ir process, kurā praktiskie saglabāšanas un uzturēšanas darbi ir nevis mērķis, bet gan līdzeklis mantojuma vietas iekļaušanai vai atgriešanai kultūrvidē.

Kapsētā saglabājušies memoriālās kultūras objekti (stēlas, kolonnas, krusti un citi pieminekļi, kapavietas norobežojošās metāla sētiņas u.c.) spilgti apliecina šīs mantojuma vietas piederību Vidzemes kultūrtelpai. Divarpus gadsimtus senā apbedījuma vieta atspoguļo vēsturisko Vidzemes iedzīvotāju piederību dažādām konfesijām un etniskajām grupām: tajā ir luterāņu, pareizticīgo un ebreju nodalījumi.
Lai arī Cēsu pilsētas kapsēta vēsturiski bijusi lielākā un nozīmīgā kapsēta pilsētā, 20. gs. otrajā pusē tā savu kultūrvēsturisko nozīmi cēsnieku acīs ir zaudējusi. Mūsdienās vien retais atpazīst kādu no kapsētā apbedītajiem un zina par to nopelniem kultūras, izglītības u.c. jomās.
Lai palīdzētu kapsētai atgūt tās kultūrvēsturisko nozīmi, vairotu zināšanas par kapsētā apbedīto personību lomu Cēsu pilsētas un novada, Vidzemes un Latvijas vēsturē, kā arī īstenotu nepieciešamos kapsētas sakopšanas darbus, vēsturnieks Gundars Kalniņš un kultūras mantojuma interpretācijas speciāliste Elīna Kalniņa 2021. gadā uzsāka  kapsētas revalorizācijas procesu.
No 2021. līdz 2023. gadam, piesaistot domubiedrus, ir veikta kapsētas pieminekļu inventarizācija un veiksmīgi īstenots kapsētā apglabāto personu biogrāfiskā izpētes pirmais posms. Kapsētai izveidota tīmekļa vietne latviešu un vācu valodā (kapseta.cesis.lv). 2024. gadā kapsētā sarīkotas 6 izglītojošas ekskursijas, kurās piedalījušies vairāk nekā 200 dalībnieki. Kapsētas ebreju nodalījumā ar Latvijas ebreju kopienas finansiālu atbalstu atjaunoti visi pieminekļi un uzstādīts informatīvs stends. 2025. gadā kapsētas sakopšanu un pieminekļu atjaunošanu iecerēts turpināt. 25.-27. aprīlī sadarbībā ar NBS Instruktoru skolu, Jaunsardzi un Cēsu novada skolām plānota plaša kapsētas sakopšanas talka. Vasarā turpināsies publisko bezmaksas ekskursiju norise. Tiks īstenota vismaz septiņu vēsturisko pieminekļu restaurācija. 

Projekta ilgtermiņa mērķis ir, iesaistot vietējo kopienu, Cēsu pilsētas kapsētā nodrošināt tās kultūrvēsturiskajai nozīmībai atbilstošu vidi, kas kalpotu piemiņai, rekreācijai un pagātnes mantojuma izzināšanai. 

Projekta īstermiņa mērķis ir, vairojot amatniecības kapacitāti, veikt kultūrvēsturiski vērtīgo pieminekļu atjaunošanu.

Veikt kultūrvēstuiski nozīmīga pieminekļa CPK_P-087-04 restaurāciju (skat. vairāk: kapseta.cesis.lv/apbeditais/charlotte-hollander)

Sagatavot informatīvā stenda saturu, nodrošināt tā izgatavošanu un uzstādīšanu kapsētas teritorijā. 

Sarīkot metāla pieminekļu restaurācijas meistardarbnīcu.

Plānotā mērķauditorija ir Cēsu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ieinteresēti
speciālisti un ar kultūras mantojuma jomu profesionāli nesaistīti sabiedrības pārstāvji – gan cēsnieki, gan ārpus Cēsu novada dzīvojošie. Skaits no 500-1000.

Projekta rezultātā tiks veikta kultūrvēsturiski nozīmīga pieminekļa atjaunošana, pievērsta plašāka sabiedrības uzmanība kapsētas revalorizācijas projektam un veicināta vietējās kopienas vēlme iesaistīties pamestās kapsētas un tajā esošo pieminekļu aprūpē. Meistardarbnīca nodrošinās zināšanu apmaiņu restaurācijas nozarē strādājošajiem speciālistiem, kā arī tā būs lieliska iespēja cēsinieku kopienai apgūt jaunas prasmes vēsturisko kapu pieminekļu restaurācijā un likt tās lietā, sakopjot metāla kapu pieminekļus gan savas dzimtas kapos, gan senās kapsētās citur Vidzemē .