Vislatvijas Audēju svētki 2025

Lai popularizētu unikālo ekspozīciju “Vēveri” un veicinātu nemateriālā kultūras mantojuma elementa - aušanas prasmju pārmantojamību, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (turpmāk – Muzejs) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (turpmāk – LNKC) turpina 2024.gadā aizsākto tradīciju  - “Vislatvijas Audēju svētki” organizēšanu Piebalgas kultūrtelpā, Muzeja ekspozīcijā “Vēveri”. Svētki plānoti 2. augustā kā izzinošs un interaktīvs pasākums, pulcējot interesentus un audējus no visām Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm vietā, kas glabā piebaldzēnu 400 gados uzkrāto kultūras mantojumu. Jau izsenis Piebalgā zemnieki labākai iztikšanai apguvuši linaudeklu aušanu un ar savu prasmi bijuši slaveni tuvos un tālos novados. Ideja ir ne tikai veicināt “Vēveru” atpazīstamību, bet arī vairot sabiedrības interesi par aušanu kā jēgpilnu brīvā laika pavadīšanas iespēju. Svētki būs radošumu veicinošs notikums visplašākajai auditorijai, popularizējot aušanu un godinot šīs prasmes meistarus.

Ikvienam būs iespēja autentiskā vidē ne tikai pašiem aust, bet arī izzināt Piebalgas vīru mežģītās jostas tehniku, novērtēt Piebalgas audēju izstādi “Linu galdauta stāsts”, gūt iedvesmu radīt, tiekoties ar izciliem amatniekiem: Inesi Īris Liepiņu, Drabešu biedrību "KasTe", Inesi Hļiboiko, kā arī iepazīt piebaldzēnus Lindu Ķaukuli un Indriķi Putniņu svētku vadītāju lomās. Svētkos plānota arī tiešraide, lai piesaistītu notikumam lielāku sabiedrības uzmanību.

Svētkos piedalīsies arī igauņu audēji ar lekciju par kopīgo un atšķirīgo tradīcijās un meistarklasi, izrādot igauņu aušanas knifus. Tādējādi tiks uzsākta pārrobežu sadarbība jauna kultūrtūrisma produkta veidošanā, veicinot interesi par Piebalgu arī kaimiņu zemē.

Aušana ir viena no vecākajām tautas lietišķās mākslas nozarēm visā pasaulē, kas ir pazīstama kopš seniem laikiem, un interese par aušanu nav zudusi arī mūsdienās. To apliecināja arī pagājušajā gadā mūsu  organizētie svētki “Audēju diena Vēveros”, kuros piedalījās vairāk nekā 550 audējas no visām Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm un arī vairāk nekā 300 apmeklētāji no Cēsu un apkārtējiem novadiem. Muzeja lauku ekspozīcija “Vēveri”, kur aplūkojami audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, seni mājsaimniecības priekšmeti un lietas, kas vēsta par audēju amata attīstību, daudziem no viņiem bija liels atklājums, pirmo reizi viesojoties “Vēveros”. Svētku dalībnieki, dodoties mājup, apliecināja, ka guvuši “Vēveros” iedvesmu aušanas tradīcijas turpināšanai, latviskās identitātes stiprināšanai un uzzinājuši daudz jauna par seno apbūvi  un aušanas tradīcijām Vidzemē.

Lai turpinātu veicināt sabiedrības interesi par nemateriālā kultūras mantojuma elementa - aušanas prasmi, izvēlēts moto: raugoties pagātnē, saskati tagadni, gūstot pieredzi nākotnei. 

Projekta mērķi:

1. Popularizēt “Vēverus” kā īpašu galamērķi Piebalgas kultūrtelpā, kur gadsimtu gaitā ir uzkrātas, pārmantotas un šobrīd tiek eksponētas dažādu seno amatu, tajā skaitā, audēju tradīcijas, akcentējot Muzeja krājumā esošās unikālās vērtības, lietiskos pierādījumus, kas atspoguļo iepriekšējo un mūsdienu paaudžu tekstiliju un apģērba gaumi, dzīves redzējumu un darba tikumu.
2. Veicināt Latvijas iedzīvotāju un nākotnē arī Ziemeļigaunijas tūristu pieplūdumu Piebalgas kultūrtelpas apmeklējumam.
3. Veicināt interesi par materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu  un aušanu kā jēgpilnu un aizraujošu brīvā laika pavadīšanas un aroda iespēju.
4. Turpināt aizsākto tradīciju – Vislatvijas Audēju svētkus, daudzinot Piebalgas kultūrtelpā zināmo tradicionālo arodu.
5. Veicināt Latvijas audēju kopienas sadarbību, zināšanu un prasmju praktizēšanu un tālāknodošanu, “Vēveriem” kļūstot par pastāvīgu tikšanās platformu.

Lai sasniegtu projekta rezultātus, nepieciešams:

1. Lauku ekspozīcijai “Vēveri” būt atvērtai un pieejamai vietai, kur ikviens apmeklētājs var gūt priekšstatu par Vidzemes zemnieku dzīvesveidu – celtnēm, to iedzīvi un dzīvesziņu, kā arī aušanas tradīcijām Vidzemē.
2. Turpināt sadarbību ar Cēsu novada “Piebalgas audēju kopu”, Drabešu biedrību “KasTe”, Amatas audēju kopu “Aušas”, Līgatnes TLMS “Līgatne”, Vaives amatu māju un Piebalgas amatiermākslas kolektīviem, iesaistot svētku programmas īstenošanā, lai par aušanas tradīciju vēstītu mūsdienīgi, asprātīgi un radoši.
3. Papildināt Piebalgas kultūrtelpas vasaras kultūras notikumu programmu ar aizraujošu tradicionālās kultūras notikumu pieaugušajiem un ģimenēm ar bērniem.
4. Veicināt sadarbību starp Muzeju un tautas lietišķās mākslas studiju, aušanas pulciņu un citu nevalstisko organizāciju dalībniekiem, popularizējot aušanu kā amatniecības nozari un jēgpilnu brīvā laika pavadīšanas iespēju visu vecumu cilvēkiem Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā un citviet Latvijā.
5. Izglītot sabiedrību par aušanu kā tradicionālās kultūras un amatniecības sastāvdaļu, tās vēsturi un attīstību.

Muzeja lauku ekspozīcijai “Vēveri” ir vismaz 400 gadu sena vēsture. Pirmoreiz “Vēveri” minēti 1601. gada zviedru revidentu dokumentos kā viena saimniecība. 18. gs. beigās tie iezīmēti kartē. “Mērnieku laikos” - 1878. gadā, kad piebaldzēni izpirkuši zemi no muižas dzimtsīpašumā, “Vēveros” jau bijušas astoņas sētas. 1928. gada lauksaimniecības skaitīšanā 8 saimniecībās kopā uzskaitītas ap 40 dažāda rakstura ēkas. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, kā arī lai saglabātu ēkas in situ – vidē un vietā, kur tie radušies, kopš 20. gs. 80. gadiem “Vēveros” izveidota Muzeja lauku ekspozīcija. “Vēveru” etnogrāfiskās apbūves kompleksam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss un tajā eksponētas vairākas stelles un daudzi etnogrāfiskie priekšmeti, kas vēsta par aušanas tradīcijām Piebalgā.

Projekts plānots kā bezmaksas pasākums, tādējādi nodrošinot pieejamību ikvienam interesentam.
Mērķauditorija ir visu paaudžu interesenti no Vidzemes kultūrvēsturiskā novada un Rīgas, audējas/i un audēju ģimenes no visiem Latvijas novadiem, audēju kopienai aicinājumu izplatot sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļu.

Balstoties uz Muzeja krājuma lietiskajiem materiāliem, audēju pieredzes stāstiem, domapmaiņu, radošo darbnīcu saturu, Vecpiebalgas kultūrvidi un klātbūtnes pieredzi, projektu īstenojot tiks sasniegti sekojoši rezultāti:

1. Īstenots kvalitatīvs, tradicionālo kultūru popularizējošs pasākums Muzeja lauku ekspozīcijā “Vēveri”.
2. Turpināta tradīcija – Vislatvijas Audēju svētki Vēveros, daudzinot Piebalgas kultūrtelpā daudzināto vēveru arodu, Muzeja lauku ekspozīciju “Vēveri” un tās gleznaino apkārtni.
3. Informēta sabiedrība par audēju jeb vēveru amatniecības vēsturi Vidzemē.
4. Izglītoti interesenti par Muzeja krājumā esošajām linu auduma tekstilijām,  latviešu tradicionālo jostu, īpaši Piebalgas vīru mežģīto jostu un jostveida audumu darināšanu, kopīgo un atšķirīgo Igaunijas un Latvijas aušanas tradīcijās.
5. Veidotas jaunas iniciatīvas aušanas tradīcijas pārmantojamības nodrošināšanai Vidzemē un citās kultūrvēsturiskajās zemēs.
6. Popularizēta Latvijas lietišķās mākslas studiju darbība un iesaistes iespējas tajās.
7. Veicinātas aušanas prasmes, aužot stellēs kopīgus lupatu deķus.
8. Stiprināta audēju kopienas sadarbība par tās gadskārtējās tikšanās platformu nodrošinot  ekspozīciju “Vēveri” Piebalgas kultūrtelpā.
9. Nodrošināta iespēja ģimenēm ar bērniem un visiem, kas interesējas par tradicionālo kultūru, jēgpilni pavadīt brīvo laiku, sekmējot dažādu paaudžu sadarbību.

Audēju svētki iekļauti Latvijas Nacionālā kultūras centra 2025. gada plānā. Tā kā Latvijā ir ap 100 audēju studijas, plānoti vismaz 550 audēji no dažādiem novadiem, kā arī vismaz 500 interesenti no Vidzemes un Rīgas.

Nākotnē projektu plānots organizēt reizi divos gados, Audēju svētkus veidojot jau kā pārrobežu projektu, turpinot sadarboties ar Igaunijas Tautas kultūras centru, kā arī citām kultūras institūcijām, meklējot saites Latvijas un Dienvidigaunijas tradicionālajā kultūrā, piesaistot arvien vairāk ne tikai Vidzemes kultūrvēsturiskā novada, bet arī Ziemeļigaunijas iedzīvotāju interesi.