Cēsis un apkārtne pirmā filmu mākslinieka Gunāra Baloža memuāros

Pirmais profesionālais latviešu filmu mākslinieks Gunārs Balodis savos memuāros par dzīvi un darbu labu daļu velta izcelsmei un dzimtajai pusei. Viņa vecaistēvs nāca no Ziemeļvidzemes Ēveles pagasta un visu mūžu kopa veiksmīgu dārzniecību. Tēvs bija Cēsīs un apkārtnē pazīstams galdnieks, kurš, piemēram, piedalījās Cēsu kinoteātra “Metropol” būvniecībā. Gunārs Balodis stāsta, ka viņa vizuālo pasauli un dzīves pieredzi allaž veidojuši Cēsu mākslinieki un amatnieki - viņu vidū gleznotājs Kārlis Batlgailis, kam tēvs taisījis rāmjus, tēlnieks Kārlis Jansons, mākslinieks Kārlis Miesnieks u. c. Atmiņas veltīas arī Cēsīs pirmajai ziemas slaloma trasei, kuru palīdzēja uzturēt viņa tēvs ar citiem 20. gadsimta pirmās puses slēpošanas entuziastiem un sportistiem. Bet visvērtīgākais varētu būt ieskats tajā, kā kino ienāca un uzturējās Cēsīs 40. un 50. gados, kad vācu okupāciju nomaina padomju okupācija, tiek demonstrētas trofeju filmas utt. Šajā pasaule Gunārs Balodis attīsta savu mākslinieka redzējumu un iemīl kinomākslu, kas vēlāk kļūs par viņa mūža profesiju.

Arī jaunības gadus mākslinieks labprāt pavadījis Gaujas malā vai pie Amatas, kur iegādājies atjaunošanai pamestas ūdensdzirnavas. Pie Gaujas tapušas daudzas viņa gleznas, te viņš kopā ar kinostudijas kolēģiem pavada vasaras laivojot. Tas viss ir lasāms arī viņa memuāros.

Gunārs Balodis ir ievērojams ar to, ka ir pirmais profesionālu kino mākslinieka amatu ieguvušais latvietis Latvijā. Viņš ir piedalījies tādu filmu kā “Ilgais ceļš kāpās”, “Kad lietus un vēji sitas logā”, “Es visu atceros, Ričard”, “Piejūras klimats”, “Kārli pelēkie zied” u. c. vizuālā tēla veidošanā.

Projekts atspoguļo Cēsu vēsturi un personības nozīmi šīs vēstures gaitā. Tas ir autentisks stāsts no unikālas profesijas pārstāvja par to, kā Cēsis un to vide ir ietekmējušas Latvijā iemīļoto kinofilmu vizuālo tēlu un līdz ar to - popularitāti. Cēsīs un apkārtnē ir dzimuši vairāki ievērojami kultūras darbinieki, kas vēlāk savu bērnības pieredzi un izcelsmi ir veiksmīgi transformējuši mākslas darbos un ieguldījumā, kas nesis Latvijai slavu Baltijas un starptautiskā līmenī. Viens no šiem veiksmīgajiem piemēriem ir filmu mākslinieks Gunārs Balodis. Viņa stāsts ir būtiska daļa no Latvijas kino vēstures, kuru var atspoguļot tikai pats autors.

Projekta mērķi: īstermiņā - atklāt vēl mazzināmas nianses un informāciju par Latvijas vēstures, kultūrvēstures un it īpaši ar kino izrādīsanu saistītiem notikumiem Cēsīs un apkārtnē, kas sniegtu papildu dimensiju Vidzemes vēstures izpratnei; ilgtermiņā - aktualizēt Vidzemes kultūras cilvēku egodokumentu (autobiogrāfiju un memuāru) nozīmi visas Latvijas vēstures un kultūrvēstures pētniecībā, ņemot vērā izzūdošas vai mazāk zināmas profesijas un to pārstāvjus, kuru mūžs un darbi ir bijuši pamatā ievērojamām kultūras vērtībām (arī Kultūras kanonā ierakstītām).

Projekta uzdevumi: literāri un zinātniski rediģēt tekstu, gatavot maketam un izdošanai, atrast labāko tipogrāfisko risinājumu teksta un attēlu (kino mākslinieka veidotu skiču un gleznu reprodukciju!) drukai.

Grāmatas mērķauditorija ir vidzemnieki un Vidzemes iedzīvotāji, Vidzemes kultūrvēstures entuziasti, kino un kultūras pētnieki, kas gūs jaunas ziņas no aculiecinieka, kurš skatījis Vidzemes vēsturi savām acīm, kā arī nesis Vidzemes mākslas un kultūras vārdu caur saviem darbiem pasaulē.

Projekta rezultāti ir unikālas, gandrīz vai izzūdošas profesijas - kinofilmu mākslinieka - pārstāvja liecība par to, kā Vidzemes un Cēsu kultūras vide un izcelsme ir ietekmējusi viņa vizuālo redzējumu. Šis redzējums ir bijis pamatā nozīmīgu kultūras vēstures notikumu un produktu tapšanā, tāpēc vidzemniekiem ir svarīgi uzzināt par to, kādi cilvēki pārstāvējuši reģionu un ietekmējušies no tā.

Tā būs svarīga, lasāma grāmata, kuru papildināt kvalitatīts un unikāls vizuālais materiāls - skices iemīļotu filmu vizuālajam tēlam, kā arī gadsimtu atspoguļojošas fotogrāfijas.