Šodien mums jārunā par vēsturisko atmiņu un līdzās tai par vēstures falsifikāciju. Šodien, kā nekad agrāk mums jāsniedz informācija par totalitārā režīma noziegumiem un vēstures gaitā pieredzēto brīvības un valstiskuma zaudējumu, tūkstošiem cilvēku pārdzīvotais izsūtījumā un gulaga nometnēs. Cilvēki, kuri tieši piedzīvoja un saskārās ar totalitārā režīma izpausmēm un zaudējumiem, šodien ir ļoti cienījamā vecumā vai nav vairs mūsu vidū, bet mūsu uzmanības lokā ir viņu atstātais mantojums – tas ir (pēc piecdesmit gadu ilgas klusēšanas) viņu rakstītās dienasgrāmatas, mīļiem cilvēkiem nosūtītās vēstules, pierakstītās atmiņu klades un pats galvenais – viņu uzrakstītās un izdotās grāmatas. Mūsu uzdrīkstēšanās ir – ieraudzīt, sameklēt un atrast tās grāmatas, kuras atrodas pilsētu bibliotēkās un privātpersonu bibliotēku grāmatu plauktos un veidot no apzinātajām grāmatām, vienu kopīgu katalogu: “Mēs neaizmirsīsim... 1939. – 1991.”
Šī grāmata būs informācijas ieguves avots mūsu vispārizglītojošām skolām, pētniekiem, dzimtas koku sastādītajiem, ikvienam sabiedrības interesentam, kad rodas nepieciešamība meklēt padziļinātu ieskatu vēsturiskajiem notikumiem, tām likumsakarībām, kas ļāva izdzīvot, saglabājot cilvēcisko pašcieņu, būtību un ticību saviem spēkiem. Vai tā bija tā bezgalīgā Dzimtenes mīlestība, vai ticība savai dzimtajai zemei, vai ilgas pēc mājām, mīļuma un savējiem, kas neļāva sadrūmt un pakļauties. Atmiņu stāsti nemāca vēsturi, bet paver jaunas dimensijas, risina jautājumus, liek meklēt sakarības, pētīt un skaidrot priekšnoteikumus, kas iespaido katra cilvēka dzīvi šodien un tas ir ceļš uz atvērtu sabiedrību. Esam pēdējā paaudze, kura tieši ir piedzīvojusi Sibīrijas izsūtījumu un skaidri redzam, kā vēsturisko pieredzi, ar jaunām metodēm, no jauna ierakstīt sabiedrības uzmanības lokā.
Projekta atbilstība Vidzemes kultūras programmas 2020 prioritātēm
Nav nodalāmas šodienas aktualitātes no sabiedriskās domas, tās savijas vienā kamolā, un mums jāatrod sava vieta tajā, jāatrod, turpinot dzīvot. Latvijas valstij pāri gājušie vēsturiskie notikumi ir ietekmējuši katras ģimenes personisko dzīvi. Iesaistoties VKP 2020 prioritātē: “Vienota dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana”, sabiedrībai no jauna atklājam tās vērtības, kas ļāva izturēt un saglabāt Dzimtenes mīlestību. Šodien daļa sabiedrības saka – tā ir pagātne, mēs represētie sakām, tā ir mūsu dzīvības ziņa, mūsu pašsaglabāšanās ziņa un mūsu vēstures universālā daļa. Tas ir mūsu vecvecāku un vecāku varonības stāsts, ar ko lepoties paaudžu paaudzēs. Uzsāktais darbs pie projekta: ”Neērtā vēsture... tā dzīva šodien” palīdz izprast mazo grupu (latvieši skaitliski neliela daļa Eiropas valstu vidū) pašsajūtu sabiedrībā šodien un vēsturē, kopīgajā darbā atklājas cilvēku un dzīves attiecību dinamika, kas sekmē integrāciju starp sociālajām grupām, starp etniskajām pieredzēm un paaudzēm. Tā sargā mūsu sabiedrību no pārsteidzīgiem lēmumiem un brīdina no lētticības. Lai arī tagad Latvija ir citāda nekā mūsu vecvecāku jaunības un bērnības gados, mūsu Tēvzeme ir brīva un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kādu valsti mēs veidojam. Lai pietiek saprāta labot pieļautās kļūdas un izvairīties no jaunām, liktenīgām kļūdām, kas varētu apdraudēt Latvijas valsts brīvību! Mūsu uzdevums ir saglabāt šo cilvēku atmiņas, kurās atspoguļojas saskare vai sadursme ar Latvijas vēstures vissmagāko posmu, veidot kopīgu informatīvo materiālu un izdot grāmatā: ”Mēs neaizmirsīsim... 1939. – 1991.” Kas būs informācijas ieguves avots mūsu vispārizglītojošām skolām, pētniekiem, bibliotēkām, ikvienam sabiedrības interesentam, kad rodas nepieciešamība meklēt padziļinātu ieskatu vēsturiskajiem notikumiem, tām likumsakarībām, kas noveda pie Baigā gada notikumiem un tam sekojošās okupācijas.
Foto autors: Laimdota Podze